Atšķirības starp "Landtāgs" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 2. rindiņa: | 2. rindiņa: | ||
* '''1.''' Kopš XIII gs. [[Sizerens|sizerena]] un tā [[Vasalis|vasaļu]] sapulce, vēlāk augstākā [[kārtu pārstāvniecība]]s sapulce viduslaikos vācu zemēs. | * '''1.''' Kopš XIII gs. [[Sizerens|sizerena]] un tā [[Vasalis|vasaļu]] sapulce, vēlāk augstākā [[kārtu pārstāvniecība]]s sapulce viduslaikos vācu zemēs. | ||
* '''2.''' Augstākā pašpārvaldes iestāde vairākās vācu zemēs vai pilsētās XVI-XVIII gs. Jaunākajos laikos [[province]]s likumdošanas sapulce, [[parlaments]]. | * '''2.''' Augstākā pašpārvaldes iestāde vairākās vācu zemēs vai pilsētās XVI-XVIII gs. Jaunākajos laikos [[province]]s likumdošanas sapulce, [[parlaments]]. | ||
| − | * '''3.''' [[Livonija|Livonijā]] kopš XV gs. pirmās puses Livonijas zemju pārstāvju diezgan regulāra kopsapulce - [[bruņniecība]]s vai pilsētu savstarpējo strīdu risināšanai, saimniecisko attiecību kārtošanai, kā arī kopīgas ārpolitikas īstenošanai.<ref>Tas kalpoja par iemeslu XX gs. 30.-40. gados literatūrā ieviestajam apzīmējumam "Livonijas konfederācija" - ko nu jau vairs nelieto kā aplamu, jo šai savienībai nepiemita [[konfederācija]]s pazīmes.</ref> [[Muižniecība|muižnieku]] [[kārta]]s augstākā tiesa [[Livonija]]s zemēs. Apelācijas kārtībā izskatīja zemāko tiesu spriedumus un kā pirmā instance iztiesāja svarīgākos muižnieku strīdus. Kopš 1562.g. Livonijā atsevišķi [[Vidzemes landtāgs]] un [[Kurzemes landtāgs]]. Pēc Vidzemes pievienošanas Krievijai 1710. gadā ''landtāgs'' turpināja pastāvēt kā kārtu sapulce ar vietēja rakstura likumdošanas tiesībām, taču tā lēmumi stājās spēkā tikai pēc imperatora akcepta. XIX gs. [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]] ''landtāgi'' tika likvidēti. | + | * '''3.''' [[Livonija|Livonijā]] kopš XV gs. pirmās puses Livonijas zemju pārstāvju diezgan regulāra kopsapulce - [[Livonijas landtāgs]], - [[bruņniecība]]s vai pilsētu savstarpējo strīdu risināšanai, saimniecisko attiecību kārtošanai, kā arī kopīgas ārpolitikas īstenošanai.<ref>Tas kalpoja par iemeslu XX gs. 30.-40. gados literatūrā ieviestajam apzīmējumam "Livonijas konfederācija" - ko nu jau vairs nelieto kā aplamu, jo šai savienībai nepiemita [[konfederācija]]s pazīmes.</ref> [[Muižniecība|muižnieku]] [[kārta]]s augstākā tiesa [[Livonija]]s zemēs. Apelācijas kārtībā izskatīja zemāko tiesu spriedumus un kā pirmā instance iztiesāja svarīgākos muižnieku strīdus. Kopš 1562.g. Livonijā atsevišķi [[Vidzemes landtāgs]] un [[Kurzemes landtāgs]]. Pēc Vidzemes pievienošanas Krievijai 1710. gadā ''landtāgs'' turpināja pastāvēt kā kārtu sapulce ar vietēja rakstura likumdošanas tiesībām, taču tā lēmumi stājās spēkā tikai pēc imperatora akcepta. XIX gs. [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]] ''landtāgi'' tika likvidēti. |
==== Atsauces un paskaidrojumi ==== | ==== Atsauces un paskaidrojumi ==== | ||
| 15. rindiņa: | 15. rindiņa: | ||
== Resursi internetā par šo tēmu == | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
| + | * [http://edok.ahb.niedersachsen.de/01/496640143.pdf Vortrag von Prof. Dr. Ernst Schubert - Institut für Historische Landesforschung der Georg-Universität Göttingen (.pdf)] | ||
| + | * [http://mdz.bib-bvb.de/digbib/bayern/byl/koll1995 Der Bayerische Landtag vom Spätmittelalter bis zur Gegenwart Probleme und Desiderate historischer Forschung. - Kolloquium, München, 1995] | ||
| + | ---- | ||
* [http://bse.sci-lib.com/article068616.html Значение слова "Ландтаг" в Большой Советской Энциклопедии] | * [http://bse.sci-lib.com/article068616.html Значение слова "Ландтаг" в Большой Советской Энциклопедии] | ||
* [http://dic.academic.ru/dic.nsf/ger_rus/222094/ландтаг Ландтаг - Словари и энциклопедии на Академике] | * [http://dic.academic.ru/dic.nsf/ger_rus/222094/ландтаг Ландтаг - Словари и энциклопедии на Академике] | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 24. jūnijs, plkst. 18.22
Landtāgs (vāc. Landtag no die Land – "zeme", der Tag – "diena"; kr. ландтаг) - atkarībā no konteksta:
- 1. Kopš XIII gs. sizerena un tā vasaļu sapulce, vēlāk augstākā kārtu pārstāvniecības sapulce viduslaikos vācu zemēs.
- 2. Augstākā pašpārvaldes iestāde vairākās vācu zemēs vai pilsētās XVI-XVIII gs. Jaunākajos laikos provinces likumdošanas sapulce, parlaments.
- 3. Livonijā kopš XV gs. pirmās puses Livonijas zemju pārstāvju diezgan regulāra kopsapulce - Livonijas landtāgs, - bruņniecības vai pilsētu savstarpējo strīdu risināšanai, saimniecisko attiecību kārtošanai, kā arī kopīgas ārpolitikas īstenošanai.[1] muižnieku kārtas augstākā tiesa Livonijas zemēs. Apelācijas kārtībā izskatīja zemāko tiesu spriedumus un kā pirmā instance iztiesāja svarīgākos muižnieku strīdus. Kopš 1562.g. Livonijā atsevišķi Vidzemes landtāgs un Kurzemes landtāgs. Pēc Vidzemes pievienošanas Krievijai 1710. gadā landtāgs turpināja pastāvēt kā kārtu sapulce ar vietēja rakstura likumdošanas tiesībām, taču tā lēmumi stājās spēkā tikai pēc imperatora akcepta. XIX gs. Baltijas provincēs landtāgi tika likvidēti.
Atsauces un paskaidrojumi
- ↑ Tas kalpoja par iemeslu XX gs. 30.-40. gados literatūrā ieviestajam apzīmējumam "Livonijas konfederācija" - ko nu jau vairs nelieto kā aplamu, jo šai savienībai nepiemita konfederācijas pazīmes.
Literatūra par šo tēmu
- Gerhard Buchda. Reichsstände und Landstände in Deutschland im 16. und 17. Jahrhundert. // Heinz Rausch. Die geschichtlichen Grundlagen der modernen Volksvertretung. Die Entwicklung von den mittelalterlichen Korporationen zu den modernen Parlamenten. Bd. 2: Reichsstände und Landstände. - Darmstadt, 1974, S. 211–241
- Ständische Vertretungen in Europa im 17. und 18. Jahrhundert. / Dietrich Gehard (Hrsg.) - Göttingen, 1974
Resursi internetā par šo tēmu
- Vortrag von Prof. Dr. Ernst Schubert - Institut für Historische Landesforschung der Georg-Universität Göttingen (.pdf)
- Der Bayerische Landtag vom Spätmittelalter bis zur Gegenwart Probleme und Desiderate historischer Forschung. - Kolloquium, München, 1995
