Atšķirības starp "Landtāgs" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m (Literatūra par šo tēmu)
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Landtāgs''' (vāc. ''Landtag'' no ''die Land'' – "zeme", ''der Tag'' – "diena"; kr. ''ландтаг'') - atkarībā no konteksta:
+
'''Landtāgs''' (vāc. ''Landtag'' no ''die Land'' – "zeme", ''der Tag'' – "diena"; kr. ''ландтаг'') - abu valdošo [[Kārta|kārtu]] ([[bruņniecība]]s un [[garīdzniecība]]s) vēlētu pārstāvju sapulce, pārstāvniecības institūcija. Atkarībā no konteksta:
 
* '''1.''' Kopš XIII gs. [[Sizerens|sizerena]] un tā [[Vasalis|vasaļu]] sapulce, vēlāk augstākā [[kārtu pārstāvniecība]]s sapulce viduslaikos vācu zemēs.  
 
* '''1.''' Kopš XIII gs. [[Sizerens|sizerena]] un tā [[Vasalis|vasaļu]] sapulce, vēlāk augstākā [[kārtu pārstāvniecība]]s sapulce viduslaikos vācu zemēs.  
 
* '''2.''' Augstākā pašpārvaldes iestāde vairākās vācu zemēs vai pilsētās XVI-XVIII gs. Jaunākajos laikos [[province]]s likumdošanas sapulce, [[parlaments]].
 
* '''2.''' Augstākā pašpārvaldes iestāde vairākās vācu zemēs vai pilsētās XVI-XVIII gs. Jaunākajos laikos [[province]]s likumdošanas sapulce, [[parlaments]].
6. rindiņa: 6. rindiņa:
 
== Literatūra par šo tēmu ==
 
== Literatūra par šo tēmu ==
  
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 102. lpp.
+
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 102., 137.-138. lpp.
 
----
 
----
 
* Gerhard Buchda. Reichsstände und Landstände in Deutschland im 16. und 17. Jahrhundert. // Heinz Rausch. Die geschichtlichen Grundlagen der modernen Volksvertretung. Die Entwicklung von den mittelalterlichen Korporationen zu den modernen Parlamenten. Bd. 2: Reichsstände und Landstände. - Darmstadt, 1974, S. 211–241
 
* Gerhard Buchda. Reichsstände und Landstände in Deutschland im 16. und 17. Jahrhundert. // Heinz Rausch. Die geschichtlichen Grundlagen der modernen Volksvertretung. Die Entwicklung von den mittelalterlichen Korporationen zu den modernen Parlamenten. Bd. 2: Reichsstände und Landstände. - Darmstadt, 1974, S. 211–241

Versija, kas saglabāta 2010. gada 19. oktobris, plkst. 05.05

Landtāgs (vāc. Landtag no die Land – "zeme", der Tag – "diena"; kr. ландтаг) - abu valdošo kārtu (bruņniecības un garīdzniecības) vēlētu pārstāvju sapulce, pārstāvniecības institūcija. Atkarībā no konteksta:

  • 1. Kopš XIII gs. sizerena un tā vasaļu sapulce, vēlāk augstākā kārtu pārstāvniecības sapulce viduslaikos vācu zemēs.
  • 2. Augstākā pašpārvaldes iestāde vairākās vācu zemēs vai pilsētās XVI-XVIII gs. Jaunākajos laikos provinces likumdošanas sapulce, parlaments.
  • 3. Livonijā kopš XV gs. pirmās puses Livonijas zemju (valstu un lielāko pilsētu) pārstāvju diezgan regulāra kopsapulce - Livonijas landtāgs, - savstarpējo strīdu risināšanai, saimniecisko attiecību kārtošanai, kā arī dažkārt kopīgas ārpolitikas īstenošanai. Kopš 1562. g. Livonijā atsevišķi Vidzemes landtāgs un Kurzemes landtāgs. Pēc Vidzemes pievienošanas Krievijai 1710. gadā landtāgs turpināja pastāvēt kā kārtu sapulce ar vietēja rakstura likumdošanas tiesībām, taču tā lēmumi stājās spēkā tikai pēc imperatora akcepta. XIX gs. Baltijas provincēs landtāgi tika likvidēti.

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 102., 137.-138. lpp.

  • Gerhard Buchda. Reichsstände und Landstände in Deutschland im 16. und 17. Jahrhundert. // Heinz Rausch. Die geschichtlichen Grundlagen der modernen Volksvertretung. Die Entwicklung von den mittelalterlichen Korporationen zu den modernen Parlamenten. Bd. 2: Reichsstände und Landstände. - Darmstadt, 1974, S. 211–241
  • Ständische Vertretungen in Europa im 17. und 18. Jahrhundert. / Dietrich Gehard (Hrsg.) - Göttingen, 1974

Resursi internetā par šo tēmu