Atšķirības starp "Landtāgs" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
(jauns šķirklis)
m
 
(24 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Landtāgs''' (vāc. ''Landtag'' no ''die Land'' – "zeme", ''der Tag'' – "diena") -atkarībā no konteksta:
+
'''Landtāgs''' (vc. ''Landtag'' no ''die Land'' – "zeme", ''der Tag'' – "[sapulces] diena"; kr. ''ландтаг'') - kopš XIII gs. [[Sizerens|sizerena]] un tā [[Vasalis|vasaļu]] sapulce, vēlāk [[kārtu pārstāvniecība]]s un zemes kungu sapulce XIV-XVII gs. vācu zemēs. XVI-XVIII gs. augstāko [[Kārta|kārtu]] pašpārvaldes iestāde un tiesu institūcija vairākās vācu zemēs. Kopš XIX gs. vidus [[province]]s (zemes) likumdošanas sapulce un pārstāvniecības institūcija Vācijā un Austrijā.  
* '''1.''' [[Muižniecība|muižnieku]] [[kārta]]s augstākā tiesa [[Livonija]]s zemēs. Apelācijas kārtībā izskatīja zemāko tiesu spriedumus un kā pirmā instance iztiesāja svarīgākos muižnieku strīdus.
 
* '''2.''' Zemes kungu, vasaļu, pilsētu pārstāvju sapulce viduslaikos vācu zemēs, kurā tika apspriesti aktuāli zemju savstarpējie ("iekšpolitiski") un kopīgi "ārpolitiski" jautājumi, izšķirti savstarpējie strīdi u.c. [[Livonija]]s zemēs sākotnēji, kopš XIII gs. vienas zemes [[Sizerens|sizerena]] un tā [[Vasalis|vasaļu]] sapulce. Kopš XV gs. pirmās puses vairāku zemju pārstāvju diezgan regulāra kopsapulce, kurā bija pārstāvētas Livonijas zemes: [[Rīgas arhibīskapija|Rīgas]], [[Kurzemes bīskapija|Kurzemes]], [[Leales bīskapija|Leales]], [[Tērbatas bīskapija|Tērbatas]], [[Sāmsalas bīskapija|Sāmsalas]] bīskapijas, kā arī klosteri un pilsētas, kam bija sava pārvalde ([[Rīga]], [[Tērbata]], [[Rēvele]], [[Daugavgrīvas klosteris]]), [[Livonijas ordenis]] un tā vasaļi. Tā kā Livonijas zemes atradās tikai nominālā atkarībā no saviem sizereniem - [[Sv. Romas impērija]]s [[Imperators|imperatora]] un [[Pāvests|pāvesta]], - tad faktiski te ''landtāgs'' bija augstākā likumdošanas vara, kuras lēmumus vairāk vai mazāk respektēja visi. Līdz 1561. gs. pastāvēja viens kopējs [[Livonijas landtāgs]], kopš 1562.g. – atsevišķi [[Vidzemes landtāgs]] un [[Kurzemes landtāgs]]. Pēc Vidzemes pievienošanas Krievijai 1710. gadā ''landtāgs'' turpināja pastāvēt kā kārtu sapulce ar vietēja rakstura likumdošanas tiesībām, taču tā lēmumi stājās spēkā tikai pēc imperatora akcepta.. XIX gs. [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]] ''landtāgi'' tika likvidēti.
 
  
== Literatūra par šo tēmu ==
+
Skat. arī [[Prūsijas karalistes Landtāgs]], [[Livonijas landtāgs]], [[Vidzemes landtāgs]], [[Kurzemes landtāgs]], [[Pārdaugavas hercogistes landtāgs]], [[Piltenes landtāgs]], [[recess]]
  
== Resursi internetā par šo tēmu ==
+
==== Literatūra par šo tēmu ====
 +
 
 +
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 102., 137.-138., 144. lpp.
 +
----
 +
* Gerhard Buchda. Reichsstände und Landstände in Deutschland im 16. und 17. Jahrhundert. // Heinz Rausch. Die geschichtlichen Grundlagen der modernen Volksvertretung. Die Entwicklung von den mittelalterlichen Korporationen zu den modernen Parlamenten. Bd. 2: Reichsstände und Landstände. - Darmstadt, 1974, S. 211–241
 +
* Ständische Vertretungen in Europa im 17. und 18. Jahrhundert. / Dietrich Gehard (Hrsg.) - Göttingen, 1974
 +
 
 +
==== Resursi internetā par šo tēmu ====
 +
 
 +
* [http://www.historia.lv/alfabets/L/LI/Livonija/monografijas/klishans/008.htm Klišāns V. Livonija XIII-XVI gs.]
 +
----
 +
* [http://edok.ahb.niedersachsen.de/01/496640143.pdf Vortrag von Prof. Dr. Ernst Schubert - Institut für Historische Landesforschung der Georg-Universität Göttingen (.pdf)]
 +
* [http://mdz.bib-bvb.de/digbib/bayern/byl/koll1995 Der Bayerische Landtag vom Spätmittelalter bis zur Gegenwart Probleme und Desiderate historischer Forschung. - Kolloquium, München, 1995]
 +
----
 +
* [http://bse.sci-lib.com/article068616.html Значение слова "Ландтаг" в Большой Советской Энциклопедии]
 +
* [http://dic.academic.ru/dic.nsf/ger_rus/222094/ландтаг Ландтаг - Словари и энциклопедии на Академике]
 +
* [http://dic.academic.ru/dic.nsf/brokgauz_efron/133684/Ландтаг Ландтаг  в Германии - Словари и энциклопедии на Академике]
  
 
[[Kategorija:Tiesu institūcijas]]
 
[[Kategorija:Tiesu institūcijas]]
 +
[[Kategorija:Valsts varas institūcijas]]
 +
[[Kategorija:Pašpārvaldes institūcijas]]

Pašreizējā versija, 2015. gada 21. aprīlis, plkst. 15.40

Landtāgs (vc. Landtag no die Land – "zeme", der Tag – "[sapulces] diena"; kr. ландтаг) - kopš XIII gs. sizerena un tā vasaļu sapulce, vēlāk kārtu pārstāvniecības un zemes kungu sapulce XIV-XVII gs. vācu zemēs. XVI-XVIII gs. augstāko kārtu pašpārvaldes iestāde un tiesu institūcija vairākās vācu zemēs. Kopš XIX gs. vidus provinces (zemes) likumdošanas sapulce un pārstāvniecības institūcija Vācijā un Austrijā.

Skat. arī Prūsijas karalistes Landtāgs, Livonijas landtāgs, Vidzemes landtāgs, Kurzemes landtāgs, Pārdaugavas hercogistes landtāgs, Piltenes landtāgs, recess

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 102., 137.-138., 144. lpp.

  • Gerhard Buchda. Reichsstände und Landstände in Deutschland im 16. und 17. Jahrhundert. // Heinz Rausch. Die geschichtlichen Grundlagen der modernen Volksvertretung. Die Entwicklung von den mittelalterlichen Korporationen zu den modernen Parlamenten. Bd. 2: Reichsstände und Landstände. - Darmstadt, 1974, S. 211–241
  • Ständische Vertretungen in Europa im 17. und 18. Jahrhundert. / Dietrich Gehard (Hrsg.) - Göttingen, 1974

Resursi internetā par šo tēmu