Landtāgs

Landtāgs (vāc. Landtag no die Land – "zeme", der Tag – "diena") -atkarībā no konteksta:

• 1. muižnieku kārtas augstākā tiesa Livonijas zemēs. Apelācijas kārtībā izskatīja zemāko tiesu spriedumus un kā pirmā instance iztiesāja svarīgākos muižnieku strīdus.
• 2. Zemes kungu, vasaļu, pilsētu pārstāvju sapulce viduslaikos vācu zemēs, kurā tika apspriesti aktuāli zemju savstarpējie ("iekšpolitiski") un kopīgi "ārpolitiski" jautājumi, izšķirti savstarpējie strīdi u.c. Livonijas zemēs sākotnēji, kopš XIII gs. vienas zemes sizerena un tā vasaļu sapulce. Kopš XV gs. pirmās puses vairāku zemju pārstāvju diezgan regulāra kopsapulce, kurā bija pārstāvētas Livonijas zemes: Rīgas, Kurzemes, Leales, Tērbatas, Sāmsalas bīskapijas, kā arī klosteri un pilsētas, kam bija sava pārvalde (Rīga, Tērbata, Rēvele, Daugavgrīvas klosteris), Livonijas ordenis un tā vasaļi. Tā kā Livonijas zemes atradās tikai nominālā atkarībā no saviem sizereniem - Sv. Romas impērijas imperatora un pāvesta, - tad faktiski te landtāgs bija augstākā likumdošanas vara, kuras lēmumus vairāk vai mazāk respektēja visi. Līdz 1561. gs. pastāvēja viens kopējs Livonijas landtāgs, kopš 1562.g. – atsevišķi Vidzemes landtāgs un Kurzemes landtāgs. Pēc Vidzemes pievienošanas Krievijai 1710. gadā landtāgs turpināja pastāvēt kā kārtu sapulce ar vietēja rakstura likumdošanas tiesībām, taču tā lēmumi stājās spēkā tikai pēc imperatora akcepta.. XIX gs. Baltijas provincēs landtāgi tika likvidēti.