Atšķirības starp "Lasī" versijām
m |
m |
||
| 2. rindiņa: | 2. rindiņa: | ||
grāfi '''Lasī''' (''Graf Lacy'', kr. ''граф Ласси, Ласи'') – īru izcelsmes muižniecības dzimtas atzars Krievijas impērijas Vidzemes guberņā un iekškrievijā. Jau XVII gs. | grāfi '''Lasī''' (''Graf Lacy'', kr. ''граф Ласси, Ласи'') – īru izcelsmes muižniecības dzimtas atzars Krievijas impērijas Vidzemes guberņā un iekškrievijā. Jau XVII gs. | ||
| − | Dzimtas aizsācējs ir Vilhelma Iekarotāja bruņinieks Hugo de Bellems (''de Bellesme''), kurš ieguva īpašumā Lasī apkaimi Normandijā. Pēc Pembrokas grāfa Ričarda karagājiena uz Īriju (1169-1171), Lasī apmetās tur. Dzimtas Baltijas līnijas aizsācējs ir grāfs [[Lasī Peters|Peters Lasī]] (''Peter, Count de Lacy'', kr. ''Петр Петрович Ласси'', 1678-1751), kurš 1700. gadā stājās Krievijas impērijas militārajā dienestā, vēlāk par dienestu saņemot plašus īpašumus Vidzemē. 1747. gadā dzimta ierakstīta Vidzemes bruņniecības matrikulā. No ievērojamākajiem tās pārstāvjiem minami: Krievijas impērijas ģenerālfeldmaršals, grāfs Peters Lasī (1678-1751), viens no Septiņgadu kara varoņiem, Austrijas ģenerālfeldmaršals grāfs Morics Lasī (''Franz Moritz, Graf von Lacy'', 1725-1801), Krievijas armijas ģenerālis, Kazaņas kara gubernators grāfs Morics Lasī (''Moritz, Graf von Lacy'', kr. ''Борис Ласси'', 1737-1820) | + | Dzimtas aizsācējs ir Vilhelma Iekarotāja bruņinieks Hugo de Bellems (''de Bellesme''), kurš ieguva īpašumā Lasī apkaimi Normandijā. Pēc Pembrokas grāfa Ričarda karagājiena uz Īriju (1169-1171), Lasī apmetās tur. Dzimtas Baltijas līnijas aizsācējs ir grāfs [[Lasī Peters|Peters Lasī]] (''Peter, Count de Lacy'', kr. ''Петр Петрович Ласси'', 1678-1751), kurš 1700. gadā stājās Krievijas impērijas militārajā dienestā, vēlāk par dienestu saņemot plašus īpašumus Vidzemē. 1747. gadā dzimta ierakstīta Vidzemes bruņniecības matrikulā. No ievērojamākajiem tās pārstāvjiem minami: Krievijas impērijas ģenerālfeldmaršals, grāfs Peters Lasī (1678-1751), viens no Septiņgadu kara varoņiem, Austrijas ģenerālfeldmaršals grāfs Morics Lasī (''Franz Moritz, Graf von Lacy'', 1725-1801), Krievijas armijas ģenerālis, Kazaņas kara gubernators grāfs Morics Lasī (''Moritz, Graf von Lacy'', kr. ''Борис Ласси'', 1737-1820). |
Mūsdienu Latvijas teritorijā dzimtas valdījumā bijušas Doles, Liepas, Ķempes u.c. muižas. | Mūsdienu Latvijas teritorijā dzimtas valdījumā bijušas Doles, Liepas, Ķempes u.c. muižas. | ||
Versija, kas saglabāta 2015. gada 20. februāris, plkst. 09.25
grāfi Lasī (Graf Lacy, kr. граф Ласси, Ласи) – īru izcelsmes muižniecības dzimtas atzars Krievijas impērijas Vidzemes guberņā un iekškrievijā. Jau XVII gs.
Dzimtas aizsācējs ir Vilhelma Iekarotāja bruņinieks Hugo de Bellems (de Bellesme), kurš ieguva īpašumā Lasī apkaimi Normandijā. Pēc Pembrokas grāfa Ričarda karagājiena uz Īriju (1169-1171), Lasī apmetās tur. Dzimtas Baltijas līnijas aizsācējs ir grāfs Peters Lasī (Peter, Count de Lacy, kr. Петр Петрович Ласси, 1678-1751), kurš 1700. gadā stājās Krievijas impērijas militārajā dienestā, vēlāk par dienestu saņemot plašus īpašumus Vidzemē. 1747. gadā dzimta ierakstīta Vidzemes bruņniecības matrikulā. No ievērojamākajiem tās pārstāvjiem minami: Krievijas impērijas ģenerālfeldmaršals, grāfs Peters Lasī (1678-1751), viens no Septiņgadu kara varoņiem, Austrijas ģenerālfeldmaršals grāfs Morics Lasī (Franz Moritz, Graf von Lacy, 1725-1801), Krievijas armijas ģenerālis, Kazaņas kara gubernators grāfs Morics Lasī (Moritz, Graf von Lacy, kr. Борис Ласси, 1737-1820).
Mūsdienu Latvijas teritorijā dzimtas valdījumā bijušas Doles, Liepas, Ķempes u.c. muižas.
