Atšķirības starp "Latgales artilērijas pulks" versijām
(jauns šķirklis) |
m |
||
| 8. rindiņa: | 8. rindiņa: | ||
Jau 04.01.1920. pulka 1. baterija piedalījās kaujā par Nīcgales dzelzceļa stacijas ieņemšanu un Daugavas forsēšanu; 13.01. pulks piedalījās kaujā pie Marienhauzenas (mūsd. Viļaka) un Borkovo (mūsd. Barkava) muižas; 18.01. kaujā pie Grešnaja Goras (Abrenes novadā) u.c. 13.01.1920. pulkam tika pievienota (kā 4. baterija) 7. artilērijas diviziona 1. baterija. Turpmāk pulka daļas piedalījās visās kaujās līdz pat Latvijas un Padomju Krievijas miera līgumam 11.08.1920.). 11.1920. pulks tika pārdislocēts uz Kārsavu, pēc tam bāzējās Rēzeknē, Viļakā un Malnavā, bet no 11.1921. - Krustpilī. 15.02.1921. pulkā iekļāva (kā 5. baterija) bij. [[Kurzemes artilērijas pulks|Kurzemes art. pulka]] bateriju. 1923. gadā papildus tika izveidota 6. baterija, bet 1931. gadā - zenītartilērijas baterija. | Jau 04.01.1920. pulka 1. baterija piedalījās kaujā par Nīcgales dzelzceļa stacijas ieņemšanu un Daugavas forsēšanu; 13.01. pulks piedalījās kaujā pie Marienhauzenas (mūsd. Viļaka) un Borkovo (mūsd. Barkava) muižas; 18.01. kaujā pie Grešnaja Goras (Abrenes novadā) u.c. 13.01.1920. pulkam tika pievienota (kā 4. baterija) 7. artilērijas diviziona 1. baterija. Turpmāk pulka daļas piedalījās visās kaujās līdz pat Latvijas un Padomju Krievijas miera līgumam 11.08.1920.). 11.1920. pulks tika pārdislocēts uz Kārsavu, pēc tam bāzējās Rēzeknē, Viļakā un Malnavā, bet no 11.1921. - Krustpilī. 15.02.1921. pulkā iekļāva (kā 5. baterija) bij. [[Kurzemes artilērijas pulks|Kurzemes art. pulka]] bateriju. 1923. gadā papildus tika izveidota 6. baterija, bet 1931. gadā - zenītartilērijas baterija. | ||
| − | Ar 1940. gada 10 jūlija rīkojumu pulks tika pārformēts un iekļauts [[Sarkanā Armija|Sarkanās Armijas]] [[24. teritoriālais korpuss|24. teritoriālajā korpusā]]. | + | Ar 1940. gada 10 jūlija rīkojumu pulks tika pārformēts un iekļauts [[Sarkanā Armija|Sarkanās Armijas]] [[24. teritoriālais korpuss|24. teritoriālajā korpusā]] kā 639. artilērijas pulks (kom. pulkvedis J.Žīds). |
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 15. februāris, plkst. 07.36
Latvijas armijas Latgales artilērijas pulks - Latvijas armijas vienība Latvijas Neatkarības kara laikā, saformēta 02.01.1920. Komandieri:
- kapteinis K.Bankins (02.1920.-10.1921.)
- pulkvedis P.Kire (10.1921.-1925.)
- pulkvedis R.Gundars (1925.-05.1932.)
- pulkvedis V.Dūms (05.1932.-10.1936.)
- pulkvedis J.Žīds (10.1936.-1940.)
Jau 04.01.1920. pulka 1. baterija piedalījās kaujā par Nīcgales dzelzceļa stacijas ieņemšanu un Daugavas forsēšanu; 13.01. pulks piedalījās kaujā pie Marienhauzenas (mūsd. Viļaka) un Borkovo (mūsd. Barkava) muižas; 18.01. kaujā pie Grešnaja Goras (Abrenes novadā) u.c. 13.01.1920. pulkam tika pievienota (kā 4. baterija) 7. artilērijas diviziona 1. baterija. Turpmāk pulka daļas piedalījās visās kaujās līdz pat Latvijas un Padomju Krievijas miera līgumam 11.08.1920.). 11.1920. pulks tika pārdislocēts uz Kārsavu, pēc tam bāzējās Rēzeknē, Viļakā un Malnavā, bet no 11.1921. - Krustpilī. 15.02.1921. pulkā iekļāva (kā 5. baterija) bij. Kurzemes art. pulka bateriju. 1923. gadā papildus tika izveidota 6. baterija, bet 1931. gadā - zenītartilērijas baterija.
Ar 1940. gada 10 jūlija rīkojumu pulks tika pārformēts un iekļauts Sarkanās Armijas 24. teritoriālajā korpusā kā 639. artilērijas pulks (kom. pulkvedis J.Žīds).
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 161. lpp. ISBN 9984-00-395-7
- Peniķis Mārtiņš. Latvijas armijas sākums un viņas darbība līdz 1919. gada 8. oktobrim. – Rīga, 1927. (1932.)
- Peniķis Mārtiņš. Latvijas atbrīvošanas kaŗa vēsture. / Peniķis Mārtiņš – Rīga, 1938. (1961., 2005.)
- Aleksandrs Kalējs, Aleksandrs Plensners. Mūsu armija: tapšanā, valsts izcīnīšanā un tagadējos sasniegumos. – Golts un Jurjāns: Rīga, 1929. – 177 lpp.
- Plensners Aleksandrs. Latvijas atbrīvošanās. – Rīga, 1929.
- Radziņš Pēteris. Latvijas atbrīvošanas karš : 1918.-1920. – Rīga, 1921.(1990., 2005.)
- Vārpa Igors. Latviešu karavīrs zem sarkanbaltsarkanā karoga: No pirmajām pašaizsardzības rotām līdz vienotai Latvijas armijai. – Rīga, 2008.
- Lāčplēša gara mūžīgums : Latvju Varoņu gaitas : Brīvības cīņu chrestomatija. / red. Fr[icis] Virsaitis - Literatūra: Rīga, 1938. - 266 lpp.
- Bērziņš P. Latvijas brīvības cīņas 1918-1920. – Rīga, 1928.
