Atšķirības starp "Latgales atsevišķais eskadrons" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
Latvijas armijas '''1. Jātnieku pulks''' - viena no [[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardzes]] latviešu nacionālajām vienībām, izveidota 1919. gada aprīlī un maijā Mītavā (mūsd. Jelgava).
+
Latvijas armijas '''1. Jātnieku pulks''' - viena no [[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardzes]] latviešu nacionālajām vienībām, izveidota 1919. gada aprīlī un maijā Mītavā (mūsd. Jelgava). Komandieri:
 +
* [[ritmeistars]] A.Godkalns
  
Komandieri:
+
Eskadronu sāka formēt ritmeistars A.Godkalns 1919. gada 18. aprīlī Mītavā, turpināja formēšanu Cērkstes muižā pie Tukuma. 10. maijā eskadronā jau bija 8 virsnieki, 10 instruktori (apakšvirsnieki) un 65 jātnieki (visi brīvprātīgie). 15. maijā eskadronu kā Nr.3. iekļāva [[1. jātnieku divizions|1. jātnieku divizionā]] (kom. ritmeistars A.Lēvings). Pēc jūlijā un augustā īstenotās bruņoto spēku reorganizācijas (05.08. divizionu izformēja), 6. augustā 3. eskadronu iekļāva [[Latgales divīzija|Latgales divīzijā]]. 10. augustā eskadronā bija 8 virsnieki, 1 [[virsseržants]], 24 instruktori un 82 jātnieki (75 zirgi). 19. augustā eskadronu papildināja ar daļu no [[1. Ziemeļlatvijas atsevišķais eskadrons|1. Ziemeļlatvijas atsevišķā eskadrona]]: 27 instruktorus un 34 jātniekus (35 zirgi). Dislocēts eskadrons bija Latgales frontē, kur tā īpašā vienība virsleitnanta P.Veimaņa vadībā nodarbojās ar lielinieku diversantu tvarstīšanu.
* pulkvedis Jānis Skujiņš (03.1921.-07.1921.)
 
* pulkvedis Vilhelms Jūliuss Kārkliņš (07.1921.-1923.)
 
* pulkvedis Jānis Augusts Alfrēds Ceplītis (1923.-1931.)
 
* pulkvedis Hermanis Georgs Rūdolfs Buks (09.1931.-1939.)
 
* pulkvedis Alberts Fricis Liepiņš (06.1939.-10.1940.)
 
* pulkvedis Jānis Puksis (10.-12.1940.)
 
  
 
==== Literatūra par šo tēmu ====
 
==== Literatūra par šo tēmu ====

Versija, kas saglabāta 2013. gada 15. februāris, plkst. 20.11

Latvijas armijas 1. Jātnieku pulks - viena no Latvijas zemessardzes latviešu nacionālajām vienībām, izveidota 1919. gada aprīlī un maijā Mītavā (mūsd. Jelgava). Komandieri:

Eskadronu sāka formēt ritmeistars A.Godkalns 1919. gada 18. aprīlī Mītavā, turpināja formēšanu Cērkstes muižā pie Tukuma. 10. maijā eskadronā jau bija 8 virsnieki, 10 instruktori (apakšvirsnieki) un 65 jātnieki (visi brīvprātīgie). 15. maijā eskadronu kā Nr.3. iekļāva 1. jātnieku divizionā (kom. ritmeistars A.Lēvings). Pēc jūlijā un augustā īstenotās bruņoto spēku reorganizācijas (05.08. divizionu izformēja), 6. augustā 3. eskadronu iekļāva Latgales divīzijā. 10. augustā eskadronā bija 8 virsnieki, 1 virsseržants, 24 instruktori un 82 jātnieki (75 zirgi). 19. augustā eskadronu papildināja ar daļu no 1. Ziemeļlatvijas atsevišķā eskadrona: 27 instruktorus un 34 jātniekus (35 zirgi). Dislocēts eskadrons bija Latgales frontē, kur tā īpašā vienība virsleitnanta P.Veimaņa vadībā nodarbojās ar lielinieku diversantu tvarstīšanu.

Literatūra par šo tēmu

Resursi internetā par šo tēmu