Latviešu centrālā padome

No ''Vēsture''
Versija 2010. gada 23. novembris, plkst. 07.43, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Latviešu centrālā padome (LCP) - pilsoniskās politiskās opozīcijas pagrīdes pārstāvniecības organizācija mūsdienu Latvijas teritorijā 1934.-1944. gados. Pēc tam, kad lielākā daļa tās dalībnieku emigrēja, sašķēlās 2 daļās: Vācijas un Zviedrijas. Vācijas LCP daļai vēlāk pievienojās latviešu bēgļu organizāciju pārstāvji no Austrijas un Dānijas. Šajā laikā organizācijas pamatuzdevums bija latviešu bēgļu materiālā, garīgā un medicīniskā aprūpe, kā arī bēgļu un sabiedroto varā nonākušo latviešu karagūstekņu tiesiskā aizsardzība. LCP vēlētā izpildinstitūcija bija Latviešu centrālā komiteja. LCP līdzekļus veidoja latviešu bēgļu ikmēneša iemaksas, dažādas nodevas un peļņas atskaitījumi.

Ar LCP līdzdalību 1946. gadā Vācijā tika izveidotas 122 latviešu tautskolas, 57 ģimnāzijas, 45 bērnudārzi, nodibināta Baltijas universitāte. Tās pārstāvji ņēma dalību Latviešu nacionālās padomes izveidošanā. Līdz ar latviešu masveida izceļošanu no Vācijas, 1951. gadā organizācija tika reorganizēta un pārdēvēta par Latviešu centrālo padomi Vācijā (LCP daļa Zviedrijā savu darbību pārtrauca 50. gados).

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 151.-152. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu