Atšķirības starp "Latviešu leģions Vācijas bruņotajos spēkos" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
[[Attēls:paraadee.png‎|right|thumb|250px|]]
 
[[Attēls:paraadee.png‎|right|thumb|250px|]]
−
'''Latviešu leģions''' - kopējs apzīmējums visām no okupētās Latvijas pilsoņiem (piespiedu kārtā mobilizētajiem un brīvprātīgajiem) saformētām [[ieroču SS]] un palīgpolicijas vienībām [[Otrais Pasaules karš|II pasaules kara]] gados (1941.-1945.). Termins parādās, kad 1943. gada 24. janvārī apvienoja 4 latviešu drošības dienesta bataljonus, piešķirot jaunajai vienībai nosaukumu ”Latviešu brīvprātīgo leģions” (''Lettische Freiwilligen Legion''). Tā kā jaunu brīvprātīgo nebija (pārstāja lietot arī apzīmējumu "brīvprātīgo leģions"), 1943. gadā okupētās Latvijas teritorijā mobilizācijas kārtā izveidoja divas [[divīzija]]s, kuras juridiski tika pakļautas [[Apsardzes spēki|SS]] karaspēka virsvadībai<ref>Līdzīgi kā PSRS Robežapsardzes karaspēks juridiski bija pakļauts [[PSRS Valsts drošības komiteja|VDK]], bet obligātā iesaukuma robežsargi nekādi nebija VDK darbinieki, arī neviens ''Waffen SS'' karavīrs kā nevācietis nevarēja būt SS biedrs. Šāda juridiskā pakļautība radās tāpēc, kara likumi un starptautiskās tiesības (1899. un 1907. gada Hāgas konvencijas u.c.) liedza mobilizēt okupēto zemju iedzīvotājus armijā, [[Vērmahts|vērmahta]] papildināšana ar okupēto valstu pilsoņiem tika atrisināta tā, ka mobilizējamie okupēto zemju iedzīvotāji tika juridiski pakļauti nevis armijas vadībai, bet [[Apsardzes spēki|SS]] kā paramilitārai struktūrai - izveidojot ''Waffen SS'' karaspēka daļas (''de jure'' pakļautas SS, bet ''de facto'' - vērmahtam), - t.i. ''de iure'' nebija karavīri bet palīgspēki, kaut ''de facto'' tika izveidotas pilntiesības kaujas daļas.</ref> un nosūtītas uz Austrumu fronti [[Vērmahts|vērmahta]] vadības rīcībā. Tā kā tās nebija pilnvērtīgas kaujas vienības (tām nebija savu inženiertehnisko daļu un artilērijas, smagā bruņojuma), leģionu izmantoja kā palīgspēkus, lai atbalstītu vērmahta kaujas vienības. 15. divīziju 1944. gada augustā pārdislocēja uz Vāciju, kur tās atliekas 1945. gada maijā padevās gūstā sabiedrotajiem. 19. divīzija beidza pastāvēt pēc [[Kurzemes katls|Kurzemes katla]] kapitulācijas 8. maijā.
+
'''Latviešu leģions''' (vc. ''Lettische Legion'') - kopējs apzīmējums nacistiskās Vācijas dienestā esošām no okupētās Latvijas pilsoņiem (piespiedu kārtā mobilizētajiem un brīvprātīgajiem) saformētām [[ieroču SS]], [[SD]] un policijas palīgvienībām [[Otrais Pasaules karš|II pasaules kara]] gados (1941.-1945.). Termins parādās, kad 1943. gada 24. janvārī apvienoja 4 drošības dienesta (SD) latviešu bataljonus, piešķirot jaunajai vienībai nosaukumu ”Latviešu brīvprātīgo leģions” (''Lettische Freiwilligen Legion''). Tā kā jaunu brīvprātīgo nebija (pārstāja lietot arī apzīmējumu "brīvprātīgo leģions"), 1943. gadā okupētās Latvijas teritorijā mobilizācijas kārtā izveidoja divas kājnieku [[divīzija]]s, kuras juridiski tika pakļautas [[Apsardzes spēki|SS]] karaspēka virsvadībai un nosūtītas uz Austrumu fronti [[Vērmahts|vērmahta]] vadības rīcībā. Latviešu leģionu izmantoja kā palīgspēkus, lai atbalstītu vērmahta kaujas vienības. 15. divīziju 1944. gada augustā pārdislocēja uz Vāciju, kur tās atliekas 1945. gada maijā padevās gūstā. 19. divīzija beidza pastāvēt pēc [[Kurzemes katls|Kurzemes katla]] kapitulācijas 8. maijā. Kopumā Vācijas karā pret Sabiedrotajiem gāja bojā apmēram 70 000 – 80 000 leģionāru no Latvijas, kas bija 55-60% no visiem [[Vērmahts|vērmahtā]] mobilizētajiem Latvijas pilsoņiem.
−
 
 
−
Kopumā Vācijas karā pret Sabiedrotajiem gāja bojā apmēram 70 000 – 80 000 leģionāru no Latvijas, kas bija 55-60% no visiem mobilizētajiem Latvijas pilsoņiem.
 
  
 
== ==
 
== ==

Versija, kas saglabāta 2012. gada 19. maijs, plkst. 09.31

Paraadee.png

Latviešu leģions (vc. Lettische Legion) - kopējs apzīmējums nacistiskās Vācijas dienestā esošām no okupētās Latvijas pilsoņiem (piespiedu kārtā mobilizētajiem un brīvprātīgajiem) saformētām ieroču SS, SD un policijas palīgvienībām II pasaules kara gados (1941.-1945.). Termins parādās, kad 1943. gada 24. janvārī apvienoja 4 drošības dienesta (SD) latviešu bataljonus, piešķirot jaunajai vienībai nosaukumu ”Latviešu brīvprātīgo leģions” (Lettische Freiwilligen Legion). Tā kā jaunu brīvprātīgo nebija (pārstāja lietot arī apzīmējumu "brīvprātīgo leģions"), 1943. gadā okupētās Latvijas teritorijā mobilizācijas kārtā izveidoja divas kājnieku divīzijas, kuras juridiski tika pakļautas SS karaspēka virsvadībai un nosūtītas uz Austrumu fronti vērmahta vadības rīcībā. Latviešu leģionu izmantoja kā palīgspēkus, lai atbalstītu vērmahta kaujas vienības. 15. divīziju 1944. gada augustā pārdislocēja uz Vāciju, kur tās atliekas 1945. gada maijā padevās gūstā. 19. divīzija beidza pastāvēt pēc Kurzemes katla kapitulācijas 8. maijā. Kopumā Vācijas karā pret Sabiedrotajiem gāja bojā apmēram 70 000 – 80 000 leģionāru no Latvijas, kas bija 55-60% no visiem vērmahtā mobilizētajiem Latvijas pilsoņiem.

  • policijas bataljona ierindnieks un tā draugs civilā

  • Volhova, 1943. gada rudens

  • jauniesauktais Evalds

  • jauniesauktie (2.04.1944.)

  • Esplanādē, Rīgā

  • Rīgas ielās

  • ierinda (Rīgā)

  • ierinda (Rīgā)

  • apmācībās

  • Egils Kalme

  • atgriežas no apmācībām

  • Liepājā (1944.)

  • pie pirts frontē

  • lt. Vilberts Ejubs

  • lt. Vilberts Ejubs

  • pusdienošana

  • pusdienošana

  • pie baznīcas

  • pie baznīcas

  • pie baznīcas

  • lt. Cauce kazarmās (1944.)

  • Utināns

  • Vilberts Ejubs

  • Vilberts Ejubs pie daļas kancelejas

  • Gorškovas sādža

  • Gorškovas sādža

  • Gorškovas sādža

  • atpūtā

  • 04.1944.

  • Egils Kalme-Ozoliņš

  • pēc kritušo apbedīšanas

  • pēc kritušo apbedīšanas

  • virsnieki

  • atpūtas brīdis

  • atpūtas brīdis

  • Rudzu lauks.jpg

  • leitnants Cauce

  • 15. divīzija - pēdējais kauss alus pirms pardislocēšanās uz Vāciju. Rīga, 1944. gada augusts

  • 15. divīzija - kāpšana kuģos, lai pardislocētos uz Vāciju. Rīgas osta, 1944. gada augusts

  • 15. divīzija, Pomerānija, 1945. gada februāris

  • 15. divīzija, Pomerānija, 1945. gada februāris

  • 15. divīzija, Pomerānija, 1945. gada februāris

  • 15. divīzija, atkāpjoties gar Baltijas jūras krastu. Pomerānija, 1945. gada marts

  • 15. divīzija, atkāpjoties gar Baltijas jūras krastu. Pomerānija, 1945. gada marts

  • 15. divizija. Ievainoto transportēšana. Pomerānija, 1945. gada marts.

  • Kaps. Pomerānija, 1945. gada marts.

Atsauces un piezīmes

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 121 lpp.
Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Latviešu_leģions_Vācijas_bruņotajos_spēkos&oldid=37283"