Atšķirības starp "Latviešu strēlnieki" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
2. rindiņa: 2. rindiņa:
  
 
1915. gada vasarā un rudenī no brīvprātīgajiem, mobilizētajiem un no citām karaspēka daļām pārceltajiem latviešiem tika saformēti 8 ''latviešu strēlnieku'' [[Bataljons|bataljoni]] ([[1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljons]], [[2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljons]], [[3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljons]], [[4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljons]], [[5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljons]], [[6. Tukuma latviešu strēlnieku bataljons]], [[7. Bauskas latviešu strēlnieku bataljons]], [[8. Valmieras latviešu strēlnieku bataljons]]). No 1915. gada oktobra ''latviešu strēlnieki'' piedalījās kaujās Rīgas frontē pie Smārdes, Slokas, Ķemeriem (1915.). 1916. gada oktobrī bataljonus pārformēja par [[Pulks|pulkiem]] un izveidoja 2 [[brigāde]]s (~30 000 strēlnieku, rezerves pulkā 1916. gada decembrī bija ~10 000 strēlnieku). Pulki izcīnīja kaujas pie Ķekavas (03.-07.1916.), [[Nāves sala]]s (04.-09.1916.), Tīreļpurva pie [[Ložmetējkalns|Ložmetējkalna]] (12.1916.-01.1917. [[1916. gada Ziemassvētku kaujas|Ziemassvētku kaujas]]), Skriptes pie Mazās Juglas (09.1917.)
 
1915. gada vasarā un rudenī no brīvprātīgajiem, mobilizētajiem un no citām karaspēka daļām pārceltajiem latviešiem tika saformēti 8 ''latviešu strēlnieku'' [[Bataljons|bataljoni]] ([[1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljons]], [[2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljons]], [[3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljons]], [[4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljons]], [[5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljons]], [[6. Tukuma latviešu strēlnieku bataljons]], [[7. Bauskas latviešu strēlnieku bataljons]], [[8. Valmieras latviešu strēlnieku bataljons]]). No 1915. gada oktobra ''latviešu strēlnieki'' piedalījās kaujās Rīgas frontē pie Smārdes, Slokas, Ķemeriem (1915.). 1916. gada oktobrī bataljonus pārformēja par [[Pulks|pulkiem]] un izveidoja 2 [[brigāde]]s (~30 000 strēlnieku, rezerves pulkā 1916. gada decembrī bija ~10 000 strēlnieku). Pulki izcīnīja kaujas pie Ķekavas (03.-07.1916.), [[Nāves sala]]s (04.-09.1916.), Tīreļpurva pie [[Ložmetējkalns|Ložmetējkalna]] (12.1916.-01.1917. [[1916. gada Ziemassvētku kaujas|Ziemassvētku kaujas]]), Skriptes pie Mazās Juglas (09.1917.)
 +
 +
=== Attēlu galerija ===
 +
<center><gallery>
 +
Attēls:8_pulks1917.jpg|8. Valmieras pulka strēlnieki (1917.)
 +
</gallery></center>
  
 
== Literatūra par šo tēmu ==
 
== Literatūra par šo tēmu ==

Versija, kas saglabāta 2010. gada 20. marts, plkst. 15.33

Latviešu strēlnieki (angl. latvian riflemen, vāc. Lettische Gewehrschützen, kr. латышские стрелки) - no latviešu tautības karavīriem komplektētas mononacionālas karaspēka daļas Krievijas impērijas armijā I Pasaules kara laikā (1915.-1917.), pakļautas Ziemeļrietumu frontes, vēlāk Ziemeļu frontes pavēlniecībai.

1915. gada vasarā un rudenī no brīvprātīgajiem, mobilizētajiem un no citām karaspēka daļām pārceltajiem latviešiem tika saformēti 8 latviešu strēlnieku bataljoni (1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljons, 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljons, 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljons, 4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljons, 5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljons, 6. Tukuma latviešu strēlnieku bataljons, 7. Bauskas latviešu strēlnieku bataljons, 8. Valmieras latviešu strēlnieku bataljons). No 1915. gada oktobra latviešu strēlnieki piedalījās kaujās Rīgas frontē pie Smārdes, Slokas, Ķemeriem (1915.). 1916. gada oktobrī bataljonus pārformēja par pulkiem un izveidoja 2 brigādes (~30 000 strēlnieku, rezerves pulkā 1916. gada decembrī bija ~10 000 strēlnieku). Pulki izcīnīja kaujas pie Ķekavas (03.-07.1916.), Nāves salas (04.-09.1916.), Tīreļpurva pie Ložmetējkalna (12.1916.-01.1917. Ziemassvētku kaujas), Skriptes pie Mazās Juglas (09.1917.)

Attēlu galerija

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 119. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu