Atšķirības starp "Latviešu strēlnieki" versijām
m (→Attēlu galerija) |
m |
||
| 3. rindiņa: | 3. rindiņa: | ||
1915. gada vasarā un rudenī no brīvprātīgajiem, mobilizētajiem un no citām karaspēka daļām pārceltajiem latviešiem tika saformēti 8 ''latviešu strēlnieku'' [[Bataljons|bataljoni]] ([[1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljons]], [[2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljons]], [[3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljons]], [[4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljons]], [[5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljons]], [[6. Tukuma latviešu strēlnieku bataljons]], [[7. Bauskas latviešu strēlnieku bataljons]], [[8. Valmieras latviešu strēlnieku bataljons]]). No 1915. gada oktobra ''latviešu strēlnieki'' piedalījās kaujās Rīgas frontē pie Smārdes, Slokas, Ķemeriem (1915.). 1916. gada oktobrī bataljonus pārformēja par [[Pulks|pulkiem]] un izveidoja 2 [[brigāde]]s (~30 000 strēlnieku, rezerves pulkā 1916. gada decembrī bija ~10 000 strēlnieku). Pulki izcīnīja kaujas pie Ķekavas (03.-07.1916.), [[Nāves sala]]s (04.-09.1916.), Tīreļpurvā pie [[Ložmetējkalns|Ložmetējkalna]] (12.1916.-01.1917. [[1916. gada Ziemassvētku kaujas|Ziemassvētku kaujas]]), pie Mazās Juglas (09.1917.) | 1915. gada vasarā un rudenī no brīvprātīgajiem, mobilizētajiem un no citām karaspēka daļām pārceltajiem latviešiem tika saformēti 8 ''latviešu strēlnieku'' [[Bataljons|bataljoni]] ([[1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljons]], [[2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljons]], [[3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljons]], [[4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljons]], [[5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljons]], [[6. Tukuma latviešu strēlnieku bataljons]], [[7. Bauskas latviešu strēlnieku bataljons]], [[8. Valmieras latviešu strēlnieku bataljons]]). No 1915. gada oktobra ''latviešu strēlnieki'' piedalījās kaujās Rīgas frontē pie Smārdes, Slokas, Ķemeriem (1915.). 1916. gada oktobrī bataljonus pārformēja par [[Pulks|pulkiem]] un izveidoja 2 [[brigāde]]s (~30 000 strēlnieku, rezerves pulkā 1916. gada decembrī bija ~10 000 strēlnieku). Pulki izcīnīja kaujas pie Ķekavas (03.-07.1916.), [[Nāves sala]]s (04.-09.1916.), Tīreļpurvā pie [[Ložmetējkalns|Ložmetējkalna]] (12.1916.-01.1917. [[1916. gada Ziemassvētku kaujas|Ziemassvētku kaujas]]), pie Mazās Juglas (09.1917.) | ||
| + | |||
| + | Pēc [[Februāra revolūcija Krievijā|februāra revolūcijas]] ''latviešu strēlnieku'' (no kuriem visi bija [[1905. gada revolūcija]]s aculiecinieki, bet daudzi arī līdzdalībnieki) vairākums nostājās revolucionārās pozīcijās un apsveica [[patvaldība]]s gāšanu. 1917. gada aprīlī izveidojās [[Latviešu strēlnieku pulku apvienotās padomes izpildkomiteja]] (''Iskolastrels''). 1917. gada maijā ''latviešu strēlnieku'' pulku delegātu 2. kongresā pieņēma [[LSD]] piedāvāto rezolūciju, izsakot neuzticību [[Krievijas Pagaidu valdība]]i. Pēc [[Oktobra revlūcija Krievijā|Oktobra apvērsuma]] atbalstīja [[Iskolats|Iskolata republikas]] izveidoto valdību. Sākoties [[Vācijas impērija]]s armijas uzbrukumam 1918. gada februārī, bija spiesti atkāpties uz Iekškrieviju (~12 000 dezertēja vai nepaspēja evakuēties, jo bija hospitāļos vai atvaļinājumā). | ||
Skat. arī [[latviešu sarkanie strēlnieki]] | Skat. arī [[latviešu sarkanie strēlnieki]] | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 20. marts, plkst. 21.16
Latviešu strēlnieki (angl. latvian riflemen, vāc. Lettische Gewehrschützen, kr. латышские стрелки) - no latviešu tautības karavīriem komplektētas mononacionālas karaspēka daļas Krievijas impērijas armijā I Pasaules kara laikā (1915.-1917.), pakļautas Ziemeļrietumu frontes, vēlāk Ziemeļu frontes pavēlniecībai.
1915. gada vasarā un rudenī no brīvprātīgajiem, mobilizētajiem un no citām karaspēka daļām pārceltajiem latviešiem tika saformēti 8 latviešu strēlnieku bataljoni (1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljons, 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljons, 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljons, 4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljons, 5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljons, 6. Tukuma latviešu strēlnieku bataljons, 7. Bauskas latviešu strēlnieku bataljons, 8. Valmieras latviešu strēlnieku bataljons). No 1915. gada oktobra latviešu strēlnieki piedalījās kaujās Rīgas frontē pie Smārdes, Slokas, Ķemeriem (1915.). 1916. gada oktobrī bataljonus pārformēja par pulkiem un izveidoja 2 brigādes (~30 000 strēlnieku, rezerves pulkā 1916. gada decembrī bija ~10 000 strēlnieku). Pulki izcīnīja kaujas pie Ķekavas (03.-07.1916.), Nāves salas (04.-09.1916.), Tīreļpurvā pie Ložmetējkalna (12.1916.-01.1917. Ziemassvētku kaujas), pie Mazās Juglas (09.1917.)
Pēc februāra revolūcijas latviešu strēlnieku (no kuriem visi bija 1905. gada revolūcijas aculiecinieki, bet daudzi arī līdzdalībnieki) vairākums nostājās revolucionārās pozīcijās un apsveica patvaldības gāšanu. 1917. gada aprīlī izveidojās Latviešu strēlnieku pulku apvienotās padomes izpildkomiteja (Iskolastrels). 1917. gada maijā latviešu strēlnieku pulku delegātu 2. kongresā pieņēma LSD piedāvāto rezolūciju, izsakot neuzticību Krievijas Pagaidu valdībai. Pēc Oktobra apvērsuma atbalstīja Iskolata republikas izveidoto valdību. Sākoties Vācijas impērijas armijas uzbrukumam 1918. gada februārī, bija spiesti atkāpties uz Iekškrieviju (~12 000 dezertēja vai nepaspēja evakuēties, jo bija hospitāļos vai atvaļinājumā).
Skat. arī latviešu sarkanie strēlnieki
Attēlu galerija
8. Valmieras pulka strēlnieki (1917.)
4. vidzemes pulka strēlnieks (1917.)
1917. gada 27. oktobrī (9. novembrī)
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 119. lpp.
- Latvijas brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 172.-173. lpp.
