Atšķirības starp "Latviešu strēlnieku bataljons" versijām
m |
m |
||
| 7. rindiņa: | 7. rindiņa: | ||
Kopā bataljona štābā bija 18 karavīri. | Kopā bataljona štābā bija 18 karavīri. | ||
* '''3. Četras strēlnieku rotas.''' | * '''3. Četras strēlnieku rotas.''' | ||
| − | ** | + | **Katrā rotā: |
*** 4 virsnieki (rotas komandieris, 3 jaunākie virsnieki), | *** 4 virsnieki (rotas komandieris, 3 jaunākie virsnieki), | ||
*** 22 apakšvirsnieki (rotas feldfēbelis, 5 vecākie apakšvirsnieki - 4 vadu komandieri un rotas mantzinis, 16 jaunākie apakšvirsnieki - nodaļu komandieri), | *** 22 apakšvirsnieki (rotas feldfēbelis, 5 vecākie apakšvirsnieki - 4 vadu komandieri un rotas mantzinis, 16 jaunākie apakšvirsnieki - nodaļu komandieri), | ||
| 18. rindiņa: | 18. rindiņa: | ||
Rotas mantzinis, kurš atbildēja arī par produktu sagādi, un pēdējie 20 minētie karavīri bija ārrindas dienestā - viņi organizatoriski un saimnieciski nodrošināja rotas darbību. Tātad kopā rotā bija 246 ierindas un 21 ārrindas karavīrs. Trīs jaunākie virsnieki bija rotas komandiera palīgi - mācību un kauju laikā viņi pēc nepieciešamības komandēja pusrotas (divus vadus), vadīja izlūkošanu, pozīciju nocietināšanas darbus utt. Jaunākajiem virsniekiem bija arī citi papildus uzdevumi – dažādu specifisku apmācību vadīšana, rotas personāla, ekipējuma, apbruņojuma uzskaite. Viņi organizēja rotas vezumnieku darbu, pildīja rotas kaujas žurnālus u.c. | Rotas mantzinis, kurš atbildēja arī par produktu sagādi, un pēdējie 20 minētie karavīri bija ārrindas dienestā - viņi organizatoriski un saimnieciski nodrošināja rotas darbību. Tātad kopā rotā bija 246 ierindas un 21 ārrindas karavīrs. Trīs jaunākie virsnieki bija rotas komandiera palīgi - mācību un kauju laikā viņi pēc nepieciešamības komandēja pusrotas (divus vadus), vadīja izlūkošanu, pozīciju nocietināšanas darbus utt. Jaunākajiem virsniekiem bija arī citi papildus uzdevumi – dažādu specifisku apmācību vadīšana, rotas personāla, ekipējuma, apbruņojuma uzskaite. Viņi organizēja rotas vezumnieku darbu, pildīja rotas kaujas žurnālus u.c. | ||
Rotai bija viena kājnieku artilērijas parauga lauku virtuve, vieni rotas patronu divriči vai pajūgs, kā arī viens jājamais zirgs rotas komandierim. Funkcionāli rota tolaik Krievijas armijā bija galvenā taktiskā vienība. Pēc nepieciešamības rotām cīņu laikā tika piekomandēti ložmetēji. | Rotai bija viena kājnieku artilērijas parauga lauku virtuve, vieni rotas patronu divriči vai pajūgs, kā arī viens jājamais zirgs rotas komandierim. Funkcionāli rota tolaik Krievijas armijā bija galvenā taktiskā vienība. Pēc nepieciešamības rotām cīņu laikā tika piekomandēti ložmetēji. | ||
| + | * '''4. Ložmetēju komanda:''' | ||
| + | ** 2 virsnieki (komandas priekšnieks, jaunākais virsnieks), | ||
| + | ** 7 apakšvirsnieki (feldfēbelis, 3 vecākie un 3 jaunākie apakšvirsnieki), | ||
| + | ** 4 jefreitori - tēmētāji, | ||
| + | ** 40 strēlnieki (4 rezerves tēmētāji, 12 patronu nesēji u.c). Kopā komandā 53 karavīri. | ||
| + | Katram no četriem "Maksima" sistēmas ložmetējiem bija divriči, kā arī patronu pajūgi vai divriči. Bez tam komandai bija sava lauku virtuve un 4 pajūgi saimnieciskajām vajadzībām. Šajā komandā parasti nozīmēja kalējus, smalkmehāniķus, velosipēdu rūpnīcu strādniekus utt. | ||
| + | |||
[[Kategorija:Krievijas impērijas armijas vienības]] | [[Kategorija:Krievijas impērijas armijas vienības]] | ||
Versija, kas saglabāta 2012. gada 29. oktobris, plkst. 14.38
Latviešu strēlnieku bataljona struktūra (kr. строение батальона латышских стрелков) - laika periodā no 1915. gada oktobra līdz 1916. gada maijam latviešu strēlnieku bataljonu sastāvēja no:
- Bataljona komandieris.
- Bataljona štābs:
- 2 virsnieki (bataljona adjutants, saimniecības daļas priekšnieks; adjutants pildīja arī bataljona tiesas darbveža, bet kasieris - vietraudža pienākumus. ),
- 6 kara ierēdņi (vecākais un jaunākais ārsts, saimniecības daļas darbvedis, kasieris, ieroču pārzinis, feldšeris),
- 10 strēlnieki (bataljona taurētājs, 9 raitnieki).
Kopā bataljona štābā bija 18 karavīri.
- 3. Četras strēlnieku rotas.
- Katrā rotā:
- 4 virsnieki (rotas komandieris, 3 jaunākie virsnieki),
- 22 apakšvirsnieki (rotas feldfēbelis, 5 vecākie apakšvirsnieki - 4 vadu komandieri un rotas mantzinis, 16 jaunākie apakšvirsnieki - nodaļu komandieri),
- 20 jefreitori un 200 strēlnieki, kuri bija sadalīti 4 vados ( rotas galvenais spēks ),
- 4 virsnieku raitnieki,
- 2 savvaļnieki,
- 2 taurētāji,
- 8 sanitāri,
- 2 pavāri un 2 lauku virtuves strādnieki.
- Katrā rotā:
Rotas mantzinis, kurš atbildēja arī par produktu sagādi, un pēdējie 20 minētie karavīri bija ārrindas dienestā - viņi organizatoriski un saimnieciski nodrošināja rotas darbību. Tātad kopā rotā bija 246 ierindas un 21 ārrindas karavīrs. Trīs jaunākie virsnieki bija rotas komandiera palīgi - mācību un kauju laikā viņi pēc nepieciešamības komandēja pusrotas (divus vadus), vadīja izlūkošanu, pozīciju nocietināšanas darbus utt. Jaunākajiem virsniekiem bija arī citi papildus uzdevumi – dažādu specifisku apmācību vadīšana, rotas personāla, ekipējuma, apbruņojuma uzskaite. Viņi organizēja rotas vezumnieku darbu, pildīja rotas kaujas žurnālus u.c. Rotai bija viena kājnieku artilērijas parauga lauku virtuve, vieni rotas patronu divriči vai pajūgs, kā arī viens jājamais zirgs rotas komandierim. Funkcionāli rota tolaik Krievijas armijā bija galvenā taktiskā vienība. Pēc nepieciešamības rotām cīņu laikā tika piekomandēti ložmetēji.
- 4. Ložmetēju komanda:
- 2 virsnieki (komandas priekšnieks, jaunākais virsnieks),
- 7 apakšvirsnieki (feldfēbelis, 3 vecākie un 3 jaunākie apakšvirsnieki),
- 4 jefreitori - tēmētāji,
- 40 strēlnieki (4 rezerves tēmētāji, 12 patronu nesēji u.c). Kopā komandā 53 karavīri.
Katram no četriem "Maksima" sistēmas ložmetējiem bija divriči, kā arī patronu pajūgi vai divriči. Bez tam komandai bija sava lauku virtuve un 4 pajūgi saimnieciskajām vajadzībām. Šajā komandā parasti nozīmēja kalējus, smalkmehāniķus, velosipēdu rūpnīcu strādniekus utt.
