Latviešu strēlnieku krūšu nozīme

strēlnieku bataljonu kareivja krūšu nozīme

Latviešu strēlnieku krūšu nozīme (angl. Latvian Riflemen badge, kr. нагрудной значок латышских стрелков) - latviešu strēlnieku nozīme, nēsājama pie uniformas kā karaspēka daļas piederības zīme.

1915. gada 19. jūlijā Krievijas impērijas Ziemeļrietumu frontes pavēlnieks ģenerālis Mihails Aļeksejevs apstiprināja "Pagaidu noteikumus par latviešu strēlnieku bataljoniem", kur 10. punktā tika noteikts, ka strēlnieku bataljoniem ir paredzēti savi karogi, un "strēlnieki nēsā pie armijai apstiprināta apģērba sevišķu krūšu nozīmi".^[1] Nozīmes projektu izstrādāja komisija, kurā ietilpa bataljonu organizācijas komitejas priekšsēdētāja vietnieks G.Ķempelis, mākslinieks A.Cīrulis un poručiks A.Peka.

Kareivju krūšu nozīme tika štancēta no viena gabala (45x35 mm) baltmetāla vai misiņa. Apaļas formas vainags, kur labā puse bija no ozola, bet kreisā puse no savītiem priedes zariem. Uz vainaga novietota stilizēts saules attēls ar 8 lauztiem stariem. Tās centrā medaljonā abreviatūras "Л.С.Б." (kr. латышский стрелковый батальон) un "L.S.B." (latviešu strēlnieku bataljons). 1916. gada septembrī, kad strēllnieku bataljonus pārformēja par pulkiem, abreviatūras attiecīgi tika nomainītas uz "L.S.P." un "Л.С.П.". Virs vainaga atradās izvirzīts Krievijas impērijas divgalvainais ērglis. Nozīmei šķērsām pāri pa diognāli - zobens. Virsnieku krūšu nozīme bija paredzēta ar tādiem pašiem simboliem kā kareivju nozīme, atšķīrās tikai izmērs (50x40 mm), vainags bija oksidēts, saule, zobens un ērglis štancēti atsevišķi un pielodēti (zobens parasti bija no sudraba ar apzeltītu rokturi, arī saulīte un ērglis bija apzeltīti).

Ir vērojamas novirzes no sākotnējā standarta, atkarībā no nozīmes izgatavošanas laika un vietas.