Atšķirības starp "Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika" versijām
m |
m |
||
| 28. rindiņa: | 28. rindiņa: | ||
'''Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika (LSPR)''' - [[Sociālistiskā valsts|valstisks veidojums]] mūsdienu Latvijas teritorijā no 1918. gada decembra līdz 1920. gada janvārim. Izveidojās, [[Latviešu sarkanie strēlnieki|latviešu sarkanajiem strēlniekiem]] 1918.-1919. gados atkarojot latviešu apdzīvoto teritoriju no [[Vācijas impērija]]s okupācijas karaspēka, izņemot Liepāju, Aizputi un šo pilsētu apkaimi). | '''Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika (LSPR)''' - [[Sociālistiskā valsts|valstisks veidojums]] mūsdienu Latvijas teritorijā no 1918. gada decembra līdz 1920. gada janvārim. Izveidojās, [[Latviešu sarkanie strēlnieki|latviešu sarkanajiem strēlniekiem]] 1918.-1919. gados atkarojot latviešu apdzīvoto teritoriju no [[Vācijas impērija]]s okupācijas karaspēka, izņemot Liepāju, Aizputi un šo pilsētu apkaimi). | ||
| − | 1918. gada 28. novembrī [[Ļeņins]] informēja J.Vācieti, ka [[Krievijas Sociālistiskā Federatīvā Padomju Republika|KSFPR]] valdība nolēmusi dibināt Latvijas padomju valdību. 4. decembrī [[LSD]] CK sekretārs J. Šilfs-Jaunzemis saņēma no Maskavas rīkojumu sasaukt [[Centrālā izpildkomiteja|CK]] apspriedi, kurā jāpieņem lēmumu sastādīt valdību (līdz 13.01.1919. saukta par Pagaidu valdību ar [[Stučka Pēteris|P.Stučku]] kā priekšsēdētāju un J.Daniševski un J.Lencmani kā tā vietniekiem. 5. decembrī uz Maskavu tika nosūtīts valdības locekļu saraksts, kuru 10. decembrī apstiprināja Rīgas Strādnieku deputātu padomes prezidijs.<ref>Andersons E. Latvijas vēsture : 1914-1920. - Daugava: Stockholm, 1967. - 368. lpp.</ref> Valdība sastāvēja no 16 komisariātiem. 15. janvārī tika pieņemta LSPR [[Satversme]], par mērķi tika pasludināta [[Sociālisms|sociālisma]] izveidošana. | + | 1918. gada 28. novembrī [[Ļeņins]] informēja J.Vācieti, ka [[Krievijas Sociālistiskā Federatīvā Padomju Republika|KSFPR]] valdība nolēmusi dibināt Latvijas padomju valdību. 4. decembrī [[LSD]] CK sekretārs J. Šilfs-Jaunzemis saņēma no Maskavas rīkojumu sasaukt [[Centrālā izpildkomiteja|CK]] apspriedi, kurā jāpieņem lēmumu sastādīt valdību (līdz 13.01.1919. saukta par Pagaidu valdību) ar [[Stučka Pēteris|P.Stučku]] kā priekšsēdētāju un J.Daniševski un J.Lencmani kā tā vietniekiem. 5. decembrī uz Maskavu tika nosūtīts valdības locekļu saraksts, kuru 10. decembrī apstiprināja Rīgas Strādnieku deputātu padomes prezidijs.<ref>Andersons E. Latvijas vēsture : 1914-1920. - Daugava: Stockholm, 1967. - 368. lpp.</ref> Valdība sastāvēja no 16 komisariātiem. 15. janvārī tika pieņemta LSPR [[Satversme]], par mērķi tika pasludināta [[Sociālisms|sociālisma]] izveidošana. |
Atbilstoši [[Lielinieki|lielinieku]] idejiskajām nostādnēm, valsts iekārta tika organizēta kā apspiesto [[Šķira|šķiru]] jeb "proletariāta diktatūra", kuru realizē [[padomes]]. Tika nacionalizēta zeme, rūpniecības un tirdzniecības uzņēmumi, bankas u.c. tautsaimniecības nozares. Nacionalizēto zemi neatdeva zemniekiem īpašumā, bet iznomāja uz vienu gadu un dibināja [[padomju saimniecība]]s. Izvērsa plašas represijas pret [[padomju vara]]s pretiniekiem. Atkāpjoties ''[[Landesvērs|Niedras valdības]]'' spēku priekšā, LSPR valdība 1919. gada maijā pārcēlās uz Veļikije Luki, bet jūlijā pārcēla savu darbību uz Rēzekni. [[Latvijas Republikas Pagaidu valdība]]s armijas uzbrukuma rezultātā LSPR spēki līdz ar valdību atkāpās uz Padomju Krieviju, kur 1920. gada 13. janvārī Veļikije Lukos paziņoja par savu pašatlaišanu un LSPR pastāvēšanas beigšanos. | Atbilstoši [[Lielinieki|lielinieku]] idejiskajām nostādnēm, valsts iekārta tika organizēta kā apspiesto [[Šķira|šķiru]] jeb "proletariāta diktatūra", kuru realizē [[padomes]]. Tika nacionalizēta zeme, rūpniecības un tirdzniecības uzņēmumi, bankas u.c. tautsaimniecības nozares. Nacionalizēto zemi neatdeva zemniekiem īpašumā, bet iznomāja uz vienu gadu un dibināja [[padomju saimniecība]]s. Izvērsa plašas represijas pret [[padomju vara]]s pretiniekiem. Atkāpjoties ''[[Landesvērs|Niedras valdības]]'' spēku priekšā, LSPR valdība 1919. gada maijā pārcēlās uz Veļikije Luki, bet jūlijā pārcēla savu darbību uz Rēzekni. [[Latvijas Republikas Pagaidu valdība]]s armijas uzbrukuma rezultātā LSPR spēki līdz ar valdību atkāpās uz Padomju Krieviju, kur 1920. gada 13. janvārī Veļikije Lukos paziņoja par savu pašatlaišanu un LSPR pastāvēšanas beigšanos. | ||
Versija, kas saglabāta 2011. gada 26. februāris, plkst. 15.51
| |
| |
| pastāv | 4.12.1918.-13.01.1920. |
| pārvalde |
|
| galvaspilsēta | Rīga, pēc tam Rēzekne |
| iedzīvotāji | ~ ... |
| maks. platība | ~ ... km2 |
| 200px | |
Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika (LSPR) - valstisks veidojums mūsdienu Latvijas teritorijā no 1918. gada decembra līdz 1920. gada janvārim. Izveidojās, latviešu sarkanajiem strēlniekiem 1918.-1919. gados atkarojot latviešu apdzīvoto teritoriju no Vācijas impērijas okupācijas karaspēka, izņemot Liepāju, Aizputi un šo pilsētu apkaimi).
1918. gada 28. novembrī Ļeņins informēja J.Vācieti, ka KSFPR valdība nolēmusi dibināt Latvijas padomju valdību. 4. decembrī LSD CK sekretārs J. Šilfs-Jaunzemis saņēma no Maskavas rīkojumu sasaukt CK apspriedi, kurā jāpieņem lēmumu sastādīt valdību (līdz 13.01.1919. saukta par Pagaidu valdību) ar P.Stučku kā priekšsēdētāju un J.Daniševski un J.Lencmani kā tā vietniekiem. 5. decembrī uz Maskavu tika nosūtīts valdības locekļu saraksts, kuru 10. decembrī apstiprināja Rīgas Strādnieku deputātu padomes prezidijs.[1] Valdība sastāvēja no 16 komisariātiem. 15. janvārī tika pieņemta LSPR Satversme, par mērķi tika pasludināta sociālisma izveidošana.
Atbilstoši lielinieku idejiskajām nostādnēm, valsts iekārta tika organizēta kā apspiesto šķiru jeb "proletariāta diktatūra", kuru realizē padomes. Tika nacionalizēta zeme, rūpniecības un tirdzniecības uzņēmumi, bankas u.c. tautsaimniecības nozares. Nacionalizēto zemi neatdeva zemniekiem īpašumā, bet iznomāja uz vienu gadu un dibināja padomju saimniecības. Izvērsa plašas represijas pret padomju varas pretiniekiem. Atkāpjoties Niedras valdības spēku priekšā, LSPR valdība 1919. gada maijā pārcēlās uz Veļikije Luki, bet jūlijā pārcēla savu darbību uz Rēzekni. Latvijas Republikas Pagaidu valdības armijas uzbrukuma rezultātā LSPR spēki līdz ar valdību atkāpās uz Padomju Krieviju, kur 1920. gada 13. janvārī Veļikije Lukos paziņoja par savu pašatlaišanu un LSPR pastāvēšanas beigšanos.
Skat. arī: LSPR armija
Satura rādītājs
Atsauces un piezīmes
- ↑ Andersons E. Latvijas vēsture : 1914-1920. - Daugava: Stockholm, 1967. - 368. lpp.
- Prisoners in SSRL 1919-1920.jpg
ieslodzītie koncentrācijas nometnē
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 42.-43. lpp.
- Dokumenti stāsta. Latvijas buržuāzijas nākšana pie varas. - Zinātne: Rīga, 1988.
- Puriņš Ā. Sarkanais terors Latvijā 1917.-1919. gadā. // Latvijas vēsture. 4(32)/1998., 15.-21.lpp.
- Борьба за советскую власть в Прибалтике. - Москва, 1967
Resursi internetā par šo tēmu
- Šalda V., Mums būs tomēr nepieciešams simulēt Latvijas patstāvību... // Latvijas Arhīvi, 2002., Nr.3
- Latvijas padomju valdības dekrēts par oficiālos rakstos lietojamām valodām
- Latvijas Sociālistiskās Padomju Republikas Satversme
- Šiliņš J. Latviešu “zvēru dārzi” - koncentrācijas nometnes LSPR
- Latvijas Sociāldemokrātijas CK Krievijas biroja ārkārtējās sēdes protokols par revolucionārās pagaidu valdības dibināšanu Latvijai. (1918. gada 23. novembrī)
- Latvijas Sociālistiskās Padomju Republikas valdības paziņojums par savas darbības izbeigšanu. (1920. gada 13. janvārī)
- 08.02.1919. Latvijas SPR valdība paraksta dekrētu par Latvijas Augstskolas dibināšanu.
- Puriņš Ā. Vecgulbenes (Madlienas) revolucionārais tribunāls.
- Stranga A. Par Latvijas vēstures boļševistisko sānsoli. // Latvijas vēstnesis
- Anita Bormane. Sarkanie Rīgā.
