Atšķirības starp "Latvijas armijas 3. Rūjienas baterija" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''3. Rūjienas baterija''' - Latvijas bruņoto spēku | + | '''3. Rūjienas baterija''' - Latvijas bruņoto spēku apakšvienība, tika sākta saformēt kā artilērijas vads 1919. gada jūnija otrajā pusē, [[Ziemeļlatvijas rezerves bataljons|Ziemeļlatvijas rezerves bataljona]] sastāvā. Latvijas puse gādāja par zirgiem, savukārt materiālo apgādi nodrošināja Igaunijas armija. Komandieris [[poručiks]] Valdemārs Šenfelds. Tika nokomplektēta no 80 [[LSPR armija]]s artilēristiem, kas bija dezertējuši. [[Cēsu kaujas]] aizkavēja baterijas tapšanas laiku; tā divus krievu 3,4 collu lielgabalus saņēma tikai 1. jūlijā, bet nākošos divus - 26. oktobrī. Kaujās nepiedalījās, jo bija formēšanas stadijā. 1919. gada 19. jūlijā baterija iekļauta jaunformējamajā [[Vidzemes artilērijas pulks|Vidzemes artilērijas pulkā]]. |
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 11. marts, plkst. 10.56
3. Rūjienas baterija - Latvijas bruņoto spēku apakšvienība, tika sākta saformēt kā artilērijas vads 1919. gada jūnija otrajā pusē, Ziemeļlatvijas rezerves bataljona sastāvā. Latvijas puse gādāja par zirgiem, savukārt materiālo apgādi nodrošināja Igaunijas armija. Komandieris poručiks Valdemārs Šenfelds. Tika nokomplektēta no 80 LSPR armijas artilēristiem, kas bija dezertējuši. Cēsu kaujas aizkavēja baterijas tapšanas laiku; tā divus krievu 3,4 collu lielgabalus saņēma tikai 1. jūlijā, bet nākošos divus - 26. oktobrī. Kaujās nepiedalījās, jo bija formēšanas stadijā. 1919. gada 19. jūlijā baterija iekļauta jaunformējamajā Vidzemes artilērijas pulkā.
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 286. lpp. ISBN 9984-00-395-7
