Atšķirības starp "Latvijas armijas 3. Rūjienas baterija" versijām
No ''Vēsture''
(jauns šķirklis) |
m |
||
| (3 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''3. Rūjienas baterija''' - Latvijas bruņoto spēku | + | '''3. Rūjienas baterija''' - Latvijas bruņoto spēku apakšvienība, tika sākta saformēt kā artilērijas vads 1919. gada jūnija otrajā pusē, [[Ziemeļlatvijas rezerves bataljons|Ziemeļlatvijas rezerves bataljona]] sastāvā. Komandieris [[poručiks]] Valdemārs Šenfelds. |
| + | |||
| + | Latvijas puse gādāja par zirgiem, savukārt materiālo apgādi nodrošināja Igaunijas armija. Tika nokomplektēta no 80 [[LSPR armija]]s artilēristiem, kas bija dezertējuši. [[Cēsu kaujas]] aizkavēja baterijas tapšanas laiku; tā divus krievu 3,4 collu lielgabalus saņēma tikai 1. jūlijā, bet nākošos divus - 26. oktobrī. Kaujās nepiedalījās, jo bija formēšanas stadijā. 1919. gada 19. jūlijā baterija iekļauta jaunformējamajā [[Vidzemes artilērijas pulks|Vidzemes artilērijas pulkā]]. | ||
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
* Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 286. lpp. ISBN 9984-00-395-7 | * Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 286. lpp. ISBN 9984-00-395-7 | ||
| + | |||
| + | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
| + | |||
| + | * [http://www.latvietislatvija.com/Valmieras_pulka_pirmas_kauju_gaitas.htm Valmieras pulka pirmās kauju gaitas. // Latvijas Atbrīvošanās kaŗa vēsture. - Rīga, 1938.] | ||
[[Kategorija:Latvijas armijas vienības]] | [[Kategorija:Latvijas armijas vienības]] | ||
[[Kategorija:Latvijas Neatkarības karš]] | [[Kategorija:Latvijas Neatkarības karš]] | ||
Pašreizējā versija, 2013. gada 11. marts, plkst. 10.56
3. Rūjienas baterija - Latvijas bruņoto spēku apakšvienība, tika sākta saformēt kā artilērijas vads 1919. gada jūnija otrajā pusē, Ziemeļlatvijas rezerves bataljona sastāvā. Komandieris poručiks Valdemārs Šenfelds.
Latvijas puse gādāja par zirgiem, savukārt materiālo apgādi nodrošināja Igaunijas armija. Tika nokomplektēta no 80 LSPR armijas artilēristiem, kas bija dezertējuši. Cēsu kaujas aizkavēja baterijas tapšanas laiku; tā divus krievu 3,4 collu lielgabalus saņēma tikai 1. jūlijā, bet nākošos divus - 26. oktobrī. Kaujās nepiedalījās, jo bija formēšanas stadijā. 1919. gada 19. jūlijā baterija iekļauta jaunformējamajā Vidzemes artilērijas pulkā.
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 286. lpp. ISBN 9984-00-395-7
