Atšķirības starp "Latvijas armijas Bruņoto vilcienu divizions" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
[[Attēls:Latvijas_Brunoto_vilcienu_pulks.png‎|right|thumb|200px|“In hoc signo vinces”<br>''Ar šo zīmi uzvarēsi'']]
 
[[Attēls:Latvijas_Brunoto_vilcienu_pulks.png‎|right|thumb|200px|“In hoc signo vinces”<br>''Ar šo zīmi uzvarēsi'']]
Latvijas armijas '''Bruņoto vilcienu divizions''' - no [[Bruņuvilciens|bruņotajiem vilcieniem]] veidota karaspēka vienība [[Latvijas armija|Latvijas armijā]] 1920.-1940. gados. Saformēts 1920. gada 1. aprīlī, apvienojot visus [[Bruņotais divizions|Bruņotajā divizionā]] esošos bruņuvilcienus. Štābs atradās Rīgā. Par komandieri iecelts [[Lavenieks Jānis|J.Lavenieks]]. Vilcieni bija sadalīti darbībai Daugavas labajā krastā (Vidzeme, Latvgale), kur sliežu ceļu platums atbilda Krievijas standartam, un kreisajā krastā (Kurzeme un Zemgale), kur sliežu ceļu platums atbilda Eiropas standartam (1. Pasaules kara beigās Latvijas teritorijā bija 5 dažādu platumu dzelzceļa līnijas: K platums 1524 mm, N platums 1435 mm, M platums 1000 mm, P platums 750 mm, L platums 600 mm; visi platsliežu dzelzceļi, kas veda uz Krieviju, bija K platuma, bet ceļi, kurus izmantoja vācu armijas vajadzībām - N platuma; lielākajos mezglos - Rīgā, Jelgavā, Liepājā, Gulbenē, Rēzeknē un Daugavpilī vienlaicīgi bija vairāku platumu līnijas).
+
Latvijas armijas '''Bruņoto vilcienu divizions''' - no [[Bruņuvilciens|bruņotajiem vilcieniem]] veidota karaspēka vienība [[Latvijas armija|Latvijas armijā]] 1920.-1940. gados. Saformēts 1920. gada 1. aprīlī, apvienojot visus [[Bruņotais divizions|Bruņotajā divizionā]] esošos bruņuvilcienus. Štābs atradās Rīgā. Par komandieri iecelts [[Lavenieks Jānis|J.Lavenieks]]. Vilcieni bija sadalīti darbībai Daugavas labajā krastā (Vidzeme, Latvgale), kur sliežu ceļu platums atbilda Krievijas impērijas standartam 1524 mm, un kreisajā krastā (Kurzeme un Zemgale), kur sliežu ceļu platums atbilda Eiropas standartam 1435 mm (1. Pasaules kara beigās Latvijas teritorijā bija 5 dažādu platumu dzelzceļa līnijas: K platums 1524 mm, N platums 1435 mm, un šaursliežu līnijas: M platums 1000 mm, P platums 750 mm, L platums 600 mm), savukārt lielākajos mezglos - Rīgā, Jelgavā, Liepājā, Gulbenē, Rēzeknē un Daugavpilī vienlaicīgi bija vairāku platumu līnijas.
  
 
1926. gada 1. jūlijā ''bruņoto vilcienu divizionu'' pārdēvēja par '''Bruņoto vilcienu pulku'''. 1939. gada septembrī pulkā bija 4 bruņuvilcieni ar 14 piecu dažādu sistēmu lielgabaliem (dažiem no tiem vairs nebija munīcijas) un 2 smagas dzelzceļa artilērijas baterijas, 28 virsnieki, 206 instruktori un kareivji, 9 brīva līguma darbinieki.
 
1926. gada 1. jūlijā ''bruņoto vilcienu divizionu'' pārdēvēja par '''Bruņoto vilcienu pulku'''. 1939. gada septembrī pulkā bija 4 bruņuvilcieni ar 14 piecu dažādu sistēmu lielgabaliem (dažiem no tiem vairs nebija munīcijas) un 2 smagas dzelzceļa artilērijas baterijas, 28 virsnieki, 206 instruktori un kareivji, 9 brīva līguma darbinieki.

Versija, kas saglabāta 2012. gada 14. jūnijs, plkst. 13.02

“In hoc signo vinces”
Ar šo zīmi uzvarēsi

Latvijas armijas Bruņoto vilcienu divizions - no bruņotajiem vilcieniem veidota karaspēka vienība Latvijas armijā 1920.-1940. gados. Saformēts 1920. gada 1. aprīlī, apvienojot visus Bruņotajā divizionā esošos bruņuvilcienus. Štābs atradās Rīgā. Par komandieri iecelts J.Lavenieks. Vilcieni bija sadalīti darbībai Daugavas labajā krastā (Vidzeme, Latvgale), kur sliežu ceļu platums atbilda Krievijas impērijas standartam 1524 mm, un kreisajā krastā (Kurzeme un Zemgale), kur sliežu ceļu platums atbilda Eiropas standartam 1435 mm (1. Pasaules kara beigās Latvijas teritorijā bija 5 dažādu platumu dzelzceļa līnijas: K platums 1524 mm, N platums 1435 mm, un šaursliežu līnijas: M platums 1000 mm, P platums 750 mm, L platums 600 mm), savukārt lielākajos mezglos - Rīgā, Jelgavā, Liepājā, Gulbenē, Rēzeknē un Daugavpilī vienlaicīgi bija vairāku platumu līnijas.

1926. gada 1. jūlijā bruņoto vilcienu divizionu pārdēvēja par Bruņoto vilcienu pulku. 1939. gada septembrī pulkā bija 4 bruņuvilcieni ar 14 piecu dažādu sistēmu lielgabaliem (dažiem no tiem vairs nebija munīcijas) un 2 smagas dzelzceļa artilērijas baterijas, 28 virsnieki, 206 instruktori un kareivji, 9 brīva līguma darbinieki.

Bruņoto vilcienu divizionu veidoja:

1940. gada 3. februārī pulku izformēja. Derīgos lielgabalus atdeva Krasta artilērijas vienībām. Palika tikai viens bruņoto vilcienu divizions divu bruņuvilcienu sastāvā, kas bāzējās Bolderājā. Pēc Latvijas okupācijas vilcienus pārņēma Sarkanā armija un bruņuvilcienu apkalpes karavīrus sadalīja pa citām daļām. 2. pasaules kara sākumā dažus bijušos LR bruņuvilcienus sadalīja, papildinot ar to elementiem SA bruņuvilcienus.

Literatūra par šo tēmu

  • Lavenieks J. Bruņoto vilcienu pulks. - New York, 1971.

Resursi internetā par šo tēmu