Atšķirības starp "Latvijas armijas Bruņoto vilcienu divizions" versijām
m |
m (→Literatūra par šo tēmu) |
||
| (44 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 2. rindiņa: | 2. rindiņa: | ||
Latvijas armijas '''Bruņoto vilcienu divizions''' - no [[Bruņuvilciens|bruņotajiem vilcieniem]] veidota karaspēka vienība [[Latvijas armija|Latvijas armijā]] 1920.-1940. gados. Saformēts 1920. gada 1. aprīlī, apvienojot visus [[Bruņotais divizions|Bruņotajā divizionā]] esošos bruņuvilcienus. Štābs atradās Rīgā. Par komandieri iecelts [[Lavenieks Jānis|J.Lavenieks]]. Vilcieni bija sadalīti darbībai Daugavas labajā krastā (Vidzeme, Latvgale), kur sliežu ceļu platums atbilda Krievijas impērijas standartam 1524 mm, un kreisajā krastā (Kurzeme un Zemgale), kur sliežu ceļu platums atbilda Eiropas standartam 1435 mm (1. Pasaules kara beigās Latvijas teritorijā bija 5 dažādu platumu dzelzceļa līnijas: K platums 1524 mm, N platums 1435 mm, un šaursliežu līnijas: M platums 1000 mm, P platums 750 mm, L platums 600 mm), savukārt lielākajos mezglos - Rīgā, Jelgavā, Liepājā, Gulbenē, Rēzeknē un Daugavpilī vienlaicīgi bija vairāku platumu līnijas. | Latvijas armijas '''Bruņoto vilcienu divizions''' - no [[Bruņuvilciens|bruņotajiem vilcieniem]] veidota karaspēka vienība [[Latvijas armija|Latvijas armijā]] 1920.-1940. gados. Saformēts 1920. gada 1. aprīlī, apvienojot visus [[Bruņotais divizions|Bruņotajā divizionā]] esošos bruņuvilcienus. Štābs atradās Rīgā. Par komandieri iecelts [[Lavenieks Jānis|J.Lavenieks]]. Vilcieni bija sadalīti darbībai Daugavas labajā krastā (Vidzeme, Latvgale), kur sliežu ceļu platums atbilda Krievijas impērijas standartam 1524 mm, un kreisajā krastā (Kurzeme un Zemgale), kur sliežu ceļu platums atbilda Eiropas standartam 1435 mm (1. Pasaules kara beigās Latvijas teritorijā bija 5 dažādu platumu dzelzceļa līnijas: K platums 1524 mm, N platums 1435 mm, un šaursliežu līnijas: M platums 1000 mm, P platums 750 mm, L platums 600 mm), savukārt lielākajos mezglos - Rīgā, Jelgavā, Liepājā, Gulbenē, Rēzeknē un Daugavpilī vienlaicīgi bija vairāku platumu līnijas. | ||
| − | + | '''Bruņoto vilcienu divizionu veidoja:''' | |
| + | * [[Bruņotais vilciens Nr1|I Latvijas bruņotais vilciens]] | ||
| + | * [[Bruņotais vilciens Nr2|II Latvijas bruņotais vilciens "Komunistu iznīcinātājs"]] | ||
| + | * [[Bruņotais vilciens Nr3|III Latvijas bruņotais vilciens]] | ||
| + | * [[Bruņotais vilciens Nr4|IV Latvijas bruņotais vilciens]] | ||
| + | * [[Bruņotais vilciens Nr5|Liepājas bruņotais vilciens Nr.1. "Kalpaks"]] | ||
| + | * [[Bruņotais vilciens "Pikols"|Liepājas bruņotais vilciens Nr.2. "Pikols"]] | ||
| − | '''Bruņoto vilcienu | + | 1926. gada 1. jūlijā ''bruņoto vilcienu divizionu'' pārdēvēja par '''Bruņoto vilcienu pulku'''. 1939. gada septembrī pulkā bija 4 bruņuvilcieni (2 iekonservēti un paredzēti aktivizācijai tikai kara gadījumā) ar 14 piecu dažādu sistēmu lielgabaliem (dažiem no tiem vairs nebija munīcijas) un 2 smagas dzelzceļa artilērijas baterijas, 28 virsnieki, 206 instruktori un kareivji, 9 brīva līguma darbinieki. Viena bruņuvilciena sastāvu veidoja bruņota lokomotīve, 4 divasu un 1 četrasu bruņuplatformas, vagoni. |
| − | |||
| − | |||
| − | |||
| − | |||
| − | |||
| − | 1940. gada 3. februārī pulku izformēja. | + | 1940. gada 3. februārī pulku izformēja. Iekonservētos vilcienus demontēja, derīgos lielgabalus atdeva Krasta artilērijas vienībām. Palika tikai viens [[LPSR]] Teritoriālā korpusa bruņoto vilcienu divizions 2 bruņuvilcienu sastāvā, kas bāzējās Bolderājā. Pēc [[Latvijas okupācija 1940. gadā|Latvijas okupācijas]] vilcienus pārņēma [[Sarkanā armija]] un iekļāva LPSR Teritoriālajā korpusā. |
=== === | === === | ||
<center><gallery> | <center><gallery> | ||
| − | Attēls:Cietoksnis_station.jpg| | + | Attēls:Britu_zenitartileristi_1919.jpg|britu jūrnieki pie bruņuvilciena platformas ar 77 mm jūras lielgabalu |
| + | Attēls:Latvijas_brunuvilciens_4.jpg| | ||
| + | Attēls:Cietoksnis_station.jpg|pie Daugavpils | ||
| + | Attēls:Latvijas_brunuvilciens_1.jpg| | ||
| + | Attēls:Latvijas_brunuvilciens_2.jpg| | ||
| + | Attēls:Latvijas_brunuvilciens_3.jpg|Kanē jūras lielgabals | ||
| + | Attēls:Latvijas_brunuvilciens_5.jpg|Kanē jūras lielgabals | ||
| + | Attēls:Latvijas_brunuvilciens_6.jpg|Kanē jūras lielgabals | ||
| + | Attēls:Latvijas_brunuvilciens_7.jpg|Kanē jūras lielgabala platforma | ||
| + | Attēls:Kane_1.jpg|Kanē jūras lielgabala platforma | ||
| + | Attēls:Latvijas_brunuvilciens_13.jpg|Kanē jūras lielgabals | ||
| + | Attēls:Latvijas_brunuvilciens_10.jpg|105 mm vācu [[haubice]] | ||
| + | Attēls:Latvijas_brunuvilciens_9.jpg|divasu bruņuplatforma ar 105 mm haubici | ||
| + | Attēls:Latvijas_brunuvilciens_11.jpg|bruņuplatforma | ||
| + | Attēls:Latvijas_brunuvilciens_14.jpg|Čiekurkalnā | ||
| + | Attēls:13.jpg| | ||
| + | Attēls:Brunuvilciens_Daugavpils.jpg|bruņuvilciens Daugavpilī | ||
| + | Attēls:Brunuvilcienss.jpg| | ||
| + | Attēls:Zverests.jpg|zvēresta ceremonija | ||
| + | Attēls:11.jpg|zvēresta ceremonija | ||
| + | Attēls:Vilciens_Daugavpils.jpg|bruņuvilciens Daugavpilī | ||
| + | Attēls:Loko-1_tips.jpg|lokomotīve | ||
| + | Attēls:Loko-2_tips.JPG|lokomotīve | ||
| + | Attēls:2.jpg| | ||
| + | Attēls:3.jpg| | ||
| + | Attēls:4.jpg|pie kazarmām | ||
| + | Attēls:20.jpg| | ||
| + | Attēls:Latvijas_brunuvilciens_12.jpg|pulka virsnieki pirms izformēšanas | ||
</gallery></center> | </gallery></center> | ||
| − | == | + | ==== Avoti un literatūra par šo tēmu ==== |
| + | * LVVA 6033. f., 1. apr., 248.-249. l. – Pārskats par Bruņoto vilcienu diviziona organizēšanu un kaujas darbību | ||
* Lavenieks J. Bruņoto vilcienu pulks. - New York, 1971. | * Lavenieks J. Bruņoto vilcienu pulks. - New York, 1971. | ||
| + | * Jēkabsons Ēriks. Ģenerālis Jānis Lavenieks un Latvijas armijas bruņotie vilcieni. // Tēvijas sargs. 2005., Nr.6., 28.-29. lpp. | ||
| − | == Resursi internetā par šo tēmu == | + | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== |
* [http://www.lacplesis.com/BRUNOTAIS_VILCIENS/LATVIESU_BRUNOTO_VILCIENU_PULKS.htm Lavenieks J. Latviešu bruņoto vilcienu pulks.] | * [http://www.lacplesis.com/BRUNOTAIS_VILCIENS/LATVIESU_BRUNOTO_VILCIENU_PULKS.htm Lavenieks J. Latviešu bruņoto vilcienu pulks.] | ||
* [http://latviansmilhistory.blogspot.com/2009/10/brunoto-vilcienu-pulks.html Bruņoto vilcienu pulks.] | * [http://latviansmilhistory.blogspot.com/2009/10/brunoto-vilcienu-pulks.html Bruņoto vilcienu pulks.] | ||
| + | * [http://jaunarajs.com/booklayouts/pdf/dzelzceli_latvijaa-fragm-96dpi.pdf Altvergs T., Augustāne K., Pētersone I. Dzelzceļi Latvijā. (fragmenti)] | ||
[[Kategorija:Bruņuvilcieni]] | [[Kategorija:Bruņuvilcieni]] | ||
[[Kategorija:Latvijas armijas vienības]] | [[Kategorija:Latvijas armijas vienības]] | ||
Pašreizējā versija, 2016. gada 13. septembris, plkst. 07.51
Latvijas armijas Bruņoto vilcienu divizions - no bruņotajiem vilcieniem veidota karaspēka vienība Latvijas armijā 1920.-1940. gados. Saformēts 1920. gada 1. aprīlī, apvienojot visus Bruņotajā divizionā esošos bruņuvilcienus. Štābs atradās Rīgā. Par komandieri iecelts J.Lavenieks. Vilcieni bija sadalīti darbībai Daugavas labajā krastā (Vidzeme, Latvgale), kur sliežu ceļu platums atbilda Krievijas impērijas standartam 1524 mm, un kreisajā krastā (Kurzeme un Zemgale), kur sliežu ceļu platums atbilda Eiropas standartam 1435 mm (1. Pasaules kara beigās Latvijas teritorijā bija 5 dažādu platumu dzelzceļa līnijas: K platums 1524 mm, N platums 1435 mm, un šaursliežu līnijas: M platums 1000 mm, P platums 750 mm, L platums 600 mm), savukārt lielākajos mezglos - Rīgā, Jelgavā, Liepājā, Gulbenē, Rēzeknē un Daugavpilī vienlaicīgi bija vairāku platumu līnijas.
Bruņoto vilcienu divizionu veidoja:
- I Latvijas bruņotais vilciens
- II Latvijas bruņotais vilciens "Komunistu iznīcinātājs"
- III Latvijas bruņotais vilciens
- IV Latvijas bruņotais vilciens
- Liepājas bruņotais vilciens Nr.1. "Kalpaks"
- Liepājas bruņotais vilciens Nr.2. "Pikols"
1926. gada 1. jūlijā bruņoto vilcienu divizionu pārdēvēja par Bruņoto vilcienu pulku. 1939. gada septembrī pulkā bija 4 bruņuvilcieni (2 iekonservēti un paredzēti aktivizācijai tikai kara gadījumā) ar 14 piecu dažādu sistēmu lielgabaliem (dažiem no tiem vairs nebija munīcijas) un 2 smagas dzelzceļa artilērijas baterijas, 28 virsnieki, 206 instruktori un kareivji, 9 brīva līguma darbinieki. Viena bruņuvilciena sastāvu veidoja bruņota lokomotīve, 4 divasu un 1 četrasu bruņuplatformas, vagoni.
1940. gada 3. februārī pulku izformēja. Iekonservētos vilcienus demontēja, derīgos lielgabalus atdeva Krasta artilērijas vienībām. Palika tikai viens LPSR Teritoriālā korpusa bruņoto vilcienu divizions 2 bruņuvilcienu sastāvā, kas bāzējās Bolderājā. Pēc Latvijas okupācijas vilcienus pārņēma Sarkanā armija un iekļāva LPSR Teritoriālajā korpusā.
britu jūrnieki pie bruņuvilciena platformas ar 77 mm jūras lielgabalu
pie Daugavpils
Kanē jūras lielgabals
Kanē jūras lielgabals
Kanē jūras lielgabals
Kanē jūras lielgabala platforma
Kanē jūras lielgabala platforma
Kanē jūras lielgabals
105 mm vācu haubice
divasu bruņuplatforma ar 105 mm haubici
bruņuplatforma
Čiekurkalnā
bruņuvilciens Daugavpilī
zvēresta ceremonija
zvēresta ceremonija
bruņuvilciens Daugavpilī
lokomotīve
lokomotīve
pie kazarmām
pulka virsnieki pirms izformēšanas
Avoti un literatūra par šo tēmu
- LVVA 6033. f., 1. apr., 248.-249. l. – Pārskats par Bruņoto vilcienu diviziona organizēšanu un kaujas darbību
- Lavenieks J. Bruņoto vilcienu pulks. - New York, 1971.
- Jēkabsons Ēriks. Ģenerālis Jānis Lavenieks un Latvijas armijas bruņotie vilcieni. // Tēvijas sargs. 2005., Nr.6., 28.-29. lpp.
