Latvijas armijas Bruņoto vilcienu divizions
Bruņoto vilcienu divizions - no bruņotajiem vilcieniem veidota karaspēka vienība Latvijas armijā 1920.-1940. gados. Pulka devīze: “In hoc signo vinces” (lat. Ar šo zīmi uzvarēsi). Saformēts 1920. gada 1. aprīlī, iekļaujot tajā visus bruņotajos spēkos esošos bruņuvilcienus. Štābs atradās Rīgā. Par komandieri iecelts J.Lavenieks. 1926. gada 1. jūlijā bruņoto vilcienu divizionu pārdēvēja par Bruņoto vilcienu pulku. 1939. gada septembrī pulkā bija 4 bruņuvilcieni ar 14 piecu dažādu sistēmu lielgabaliem (dažiem no tiem vairs nebija munīcijas) un 2 smagas dzelzceļa artilērijas baterijas ar labi apmacitu apkalpi, 28 virsnieki, 206 instruktori un kareivji, 9 brīva līguma darbinieki. 1940. gada 3. februārī izformēja kā laikmeta prasībām vairs neatbilstošu kaujas vienību.
Bruņoto vilcienu divizionu veidoja:
- Bruņotais vilciens Nr1
- Bruņotais vilciens Nr2 ("Komunistu iznīcinātājs")
- Bruņotais vilciens Nr3
- Bruņotais vilciens Nr4
- Bruņotais vilciens Nr5 ("Kalpaks")
Derīgos lielgabalus atdeva Krasta artilērijas vienībām. Palika tikai viens bruņoto vilcienu divizions divu bruņuvilcienu sastāvā, kas bāzējās Bolderājā. Pēc Latvijas okupācijas vilcienus pārņēma Sarkanā armija un bruņuvilcienu apkalpes karavīrus sadalīja pa citām daļām. 2. pasaules kara sākumā dažus bijušos LR bruņuvilcienus sadalīja, papildinot ar to elementiem SA bruņuvilcienus.
Literatūra par šo tēmu
- Lavenieks J. Bruņoto vilcienu pulks. - New York, 1971.
