Latvijas pilsoņi Sarkanajā armijā

No ''Vēsture''
Versija 2016. gada 19. novembris, plkst. 22.31, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums) (Resursi internetā par šo tēmu)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

1940. gada vasarā Latvijai nonākot PSRS okupācijas varā, tās armija tika reformēta un pārdēvēta par Latvijas PSR Tautas armiju, bet ar 10. jūlija VK(b)P CK Politbiroja lēmumu okupētās Latvijas Tautas armija tika iekļauta Sarkanās armijas sastāvā kā 24. teritoriālais korpuss. No tā paliekām 1941. gada rudenī izveidoja 201. Latvijas strēlnieku divīziju (Par izcilību kaujās pie Staraja Rusas, 25.10.1942. to pārformēja, piešķirot "43. gvardes latviešu strēlnieku divīzijas" nosaukumu). 1944. gada augusta sākumā 130. Latviešu strēlnieku korpusā bija apmēram 16 000 karavīru (no tiem 7537 karavīri 43. gvardes latviešu strēlnieku divīzijā, 7367 karavīri 308. latviešu strēlnieku divīzijā un 853 karavīri korpusa vadības vienībās). Pēc Vācijas armijas padzīšanas no Latvijas teritorijas, no 1944. gada augusta līdz 1945. gada jūnijam SA mobilizēja 57 422 Latvijas pilsņus. 1945. gada janvārī piederīgie saņēma 1999, bet no 1945. gada marta līdz novembrim - 7444 nāves ziņas par savu tuvinieku bojāeju; līdz 1945. gada janvārim no Sarkanās armijas bija dezertējuši 2254 cilvēki, bet no 1944. līdz 1946. gadam iznīcinātāju bataljonu kaujinieki bija arestējuši 5750 vīriešus, kuri bija izvairījušies no iesaukšanas vai dezertējuši. Kopā Sarkanās Armijas rindās 2. Pasaules kara laikā cīnījās gandrīz 100 000 latviešu karavīru, krita aptuveni 35 000 latviešu karavīru. 18 000 latviešu tika apbalvoti ar PSRS kaujas ordeņiem un medaļām, no tiem 3 - jaunākajam leitnantam Jānim Vilhelmam, gvardes kapteinim Mihailam Orlovam un gvardes apakšpulkvedim Jānim Rainbergam - tika piešķirts augstākais apbalvojums: Padomju Savienības varoņa nosaukums. 1956. gadā tika izformētas visas Padomju armijas etniskās daļas.

Literatūra par šo tēmu

  • Strods H. PSRS kaujinieki Latvijā (1941-1945) II - LU žurnāla "Latvijas Vēsture" fonds: Rīga, 2007.
  • Vārpa I. Latviešu karavīrs zem Krievijas impērijas, padomju Krievijas un PSRS karogiem. Latviešu strēlnieki triju vēstures laikmetu griežos. - Tapals: Rīga, 2006. ISBN: 9984792110
  • Jermacāne I. Latvijas iedzīvotāji Sarkanajā armijā : 1941. gada 22. jūnijs–1942. gada 5. oktobris karavīru rakstītajās vēstulēs. // Latvijas arhīvi. 2006., Nr.4., 78.-116. lpp.
  • Ilze Jermacāne. Latvijas Valsts arhīva 185. fonds, 5. apraksts: "Kara gadu vēstules". Vispārējs kolekcijas raksturojums. // Latvijas arhīvi. 2006. Nr.3. 138.-167. lpp. ISSN 1407-2270
  • Žvinklis Arturs. Latvijas iedzīvotāji Sarkanajā armijā (1940. gada septembris - 1944. gada jūnijs). // Latvijas vēstures institūta žurnāls. 2005. Nr.4., 77.-105. lpp.
  • (Divas) puses: Latviešu kara stāsti. Otrais pasaules karš karavīru dienasgrāmatās. / Uldis Neiburgs, Vita Zelče (red.) - Mansards: Rīga, 2011

  • Cавченко В. Латышские формирования Советской армии на фронтах Великой отечественной войны. - Рига, 1975

Resursi internetā par šo tēmu