Atšķirības starp "Latvijas vācbaltu zemessargi" versijām
(jauns šķirklis) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Latvijas baltvācu zemessargi''' - [[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardzes]] [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] vienības, kas pēc [[Strazdumuižas pamiers|Strazdumuižas pamiera]] 12. jūlijā pārgāja [[Ulmanis Kārlis|K.Ulmaņa]] vadītās Pagaidu valdības pakļautībā, iekļaujoties pēc Cēsu kaujām izveidotajā Latvijas armijā. Par komandieri iecēla britu pulkvežleitnantu [[Aleksanders Harolds |H.Aleksanderu]]. 6. jūlijā šīs daļas tika pārdēvētas par "Latvijas baltvācu zemessargiem" - 4700 vīri (5,7% no Latvijas armijas) - un 8. septembrī pārdislocētas uz [[Latgales fronte|Latgales fronti]]. Cīņās Latgalē ar [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] krita 11 virsnieki, 128 kareivji un instruktori, 8 virsnieki un 30 kareivji un instruktori apbalvoti ar [[LkO]]. 1920. gada 1. aprīlī ''Latvijas baltvācu zemessargus'' pārdēvēja par 13. Tukuma kājnieku pulku un iekļāva Latvijas armijas Kurzemes divīzijā. | '''Latvijas baltvācu zemessargi''' - [[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardzes]] [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] vienības, kas pēc [[Strazdumuižas pamiers|Strazdumuižas pamiera]] 12. jūlijā pārgāja [[Ulmanis Kārlis|K.Ulmaņa]] vadītās Pagaidu valdības pakļautībā, iekļaujoties pēc Cēsu kaujām izveidotajā Latvijas armijā. Par komandieri iecēla britu pulkvežleitnantu [[Aleksanders Harolds |H.Aleksanderu]]. 6. jūlijā šīs daļas tika pārdēvētas par "Latvijas baltvācu zemessargiem" - 4700 vīri (5,7% no Latvijas armijas) - un 8. septembrī pārdislocētas uz [[Latgales fronte|Latgales fronti]]. Cīņās Latgalē ar [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] krita 11 virsnieki, 128 kareivji un instruktori, 8 virsnieki un 30 kareivji un instruktori apbalvoti ar [[LkO]]. 1920. gada 1. aprīlī ''Latvijas baltvācu zemessargus'' pārdēvēja par 13. Tukuma kājnieku pulku un iekļāva Latvijas armijas Kurzemes divīzijā. | ||
| + | |||
| + | === === | ||
| + | <center><gallery> | ||
| + | Attēls:Kolonel_Alexander.jpg|pulkvedis Aleksanders | ||
| + | Attēls:Kornett_Graf_Minenwerfer_Kompanie_in_Jakobstadt.jpg|mīnmetēju rota Jēkabpilī, kornets Grafs | ||
| + | Attēls:Pontonbrucke_zwischen_Kreuzburg_und_Jakobstadt.jpg|Daugavas šķērsošana pie Krustpils | ||
| + | Attēls:Funkenstation_Lievenhof.jpg|radiostacija Līvānos | ||
| + | Attēls:Kavallerieeinheit.jpg|kavalēristi Latgales sādžā | ||
| + | Attēls:Minenwerfer_Kompanie_Stellung_an_der_Naradka.jpg|mīnmetēju pozīcijas pie Narodkas | ||
| + | Attēls:Offiziers.jpg|virsnieki atpūtā | ||
| + | Attēls:Minenwerfer.jpg|mīnmetējs | ||
| + | Attēls:Schlittenkolonne_01_1920.jpg|kolonna ceļā uz fronti | ||
| + | Attēls:Rittmeister_Binkau.jpg|[[ritmeisters]] Binkavs | ||
| + | Attēls:Major_von_Rhaden.jpg|majors fon Rādens | ||
| + | Attēls:Lettisches_Batterie_auf_dem_Vormarsch_01_1920.jpg|latviešu brigādes artilēristi ceļā | ||
| + | Attēls:Lettisches_Batterie_01_1920.jpg|latviešu brigādes artilēristi pēc marša | ||
| + | Attēls:Gefangener_Rotgardisten_01_1920.jpg|sagūstītie sarkanarmieši | ||
| + | Attēls:Feldgeschutz_02_1920.jpg|lauka lielgabals | ||
| + | Attēls:Landeswehr_Batterie_1920.jpg|baterija | ||
| + | Attēls:Landeswehr_Batterie_1920_a.jpg|baterija pozīcijās | ||
| + | Attēls:Offizier_in_Rosanowskaja_1920.jpg|virsnieki atpūtā: fēnrihs Valmans, ritmeisters Binkavs, doktors Šēnfelds | ||
| + | Attēls:Bahnhof_Rosanowskaja_1920.jpg|Rosanovskas dzelzceļa stacijā | ||
| + | Attēls:Minenwerfer_1920.jpg|mīnmetējnieki | ||
| + | </gallery></center> | ||
[[Kategorija:Latvijas zemessardze]] | [[Kategorija:Latvijas zemessardze]] | ||
[[Kategorija:Latvijas Neatkarības karš]] | [[Kategorija:Latvijas Neatkarības karš]] | ||
Versija, kas saglabāta 2012. gada 20. oktobris, plkst. 21.18
Latvijas baltvācu zemessargi - Latvijas zemessardzes vācbaltiešu vienības, kas pēc Strazdumuižas pamiera 12. jūlijā pārgāja K.Ulmaņa vadītās Pagaidu valdības pakļautībā, iekļaujoties pēc Cēsu kaujām izveidotajā Latvijas armijā. Par komandieri iecēla britu pulkvežleitnantu H.Aleksanderu. 6. jūlijā šīs daļas tika pārdēvētas par "Latvijas baltvācu zemessargiem" - 4700 vīri (5,7% no Latvijas armijas) - un 8. septembrī pārdislocētas uz Latgales fronti. Cīņās Latgalē ar Sarkano armiju krita 11 virsnieki, 128 kareivji un instruktori, 8 virsnieki un 30 kareivji un instruktori apbalvoti ar LkO. 1920. gada 1. aprīlī Latvijas baltvācu zemessargus pārdēvēja par 13. Tukuma kājnieku pulku un iekļāva Latvijas armijas Kurzemes divīzijā.
pulkvedis Aleksanders
mīnmetēju rota Jēkabpilī, kornets Grafs
Daugavas šķērsošana pie Krustpils
radiostacija Līvānos
kavalēristi Latgales sādžā
mīnmetēju pozīcijas pie Narodkas
virsnieki atpūtā
mīnmetējs
kolonna ceļā uz fronti
ritmeisters Binkavs
majors fon Rādens
latviešu brigādes artilēristi ceļā
latviešu brigādes artilēristi pēc marša
sagūstītie sarkanarmieši
lauka lielgabals
baterija
baterija pozīcijās
virsnieki atpūtā: fēnrihs Valmans, ritmeisters Binkavs, doktors Šēnfelds
Rosanovskas dzelzceļa stacijā
mīnmetējnieki
