Atšķirības starp "Latvijas vācbaltu zemessargi" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m ()
16. rindiņa: 16. rindiņa:
 
Attēls:Schlittenkolonne_01_1920.jpg|kolonna ceļā uz fronti
 
Attēls:Schlittenkolonne_01_1920.jpg|kolonna ceļā uz fronti
 
Attēls:Rittmeister_Binkau.jpg|[[ritmeisters]] Binkavs
 
Attēls:Rittmeister_Binkau.jpg|[[ritmeisters]] Binkavs
Attēls:Major_von_Rhaden.jpg|majors fon Rādens
 
 
Attēls:Lettisches_Batterie_auf_dem_Vormarsch_01_1920.jpg|latviešu brigādes artilēristi ceļā
 
Attēls:Lettisches_Batterie_auf_dem_Vormarsch_01_1920.jpg|latviešu brigādes artilēristi ceļā
 
Attēls:Lettisches_Batterie_01_1920.jpg|latviešu brigādes artilēristi pēc marša
 
Attēls:Lettisches_Batterie_01_1920.jpg|latviešu brigādes artilēristi pēc marša

Versija, kas saglabāta 2013. gada 10. janvāris, plkst. 20.12

Latvijas baltvācu zemessargi - Latvijas zemessardzes vācbaltiešu vienības, kas pēc Strazdumuižas pamiera 12. jūlijā pārgāja K.Ulmaņa vadītās Pagaidu valdības pakļautībā, iekļaujoties pēc Cēsu kaujām izveidotajā Latvijas armijā:

Par komandieri iecēla britu pulkvežleitnantu H.Aleksanderu. 6. jūlijā šīs daļas tika pārdēvētas par "Latvijas baltvācu zemessargiem" - 4700 vīri (5,7% no Latvijas armijas) - un 8. septembrī pārdislocētas uz Latgales fronti. Cīņās Latgalē ar Sarkano armiju krita 11 virsnieki, 128 kareivji un instruktori, 8 virsnieki un 30 kareivji un instruktori apbalvoti ar LkO. 1920. gada 1. aprīlī Latvijas baltvācu zemessargus pārdēvēja par 13. Tukuma kājnieku pulku un iekļāva Latvijas armijas Kurzemes divīzijā; daudzus zemessargus, pateicoties to labajai izglītībai, pārcēla dienēt Bruņotajā divizionā.