Atšķirības starp "Latvijas vācbaltu zemessargi" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
'''Latvijas vācbaltiešu zemessargi''', publicistikā un beletristikā dažkārt arī '''Latvijas vācu zemessargi''' - [[Latvijas armija]]s vienība (~4700 vīri) [[Latvijas Neatkarības karš|Neatkarības kara]] laikā, nokomplektēta no etniskajiem [[vācbaltieši]]em, izveidota 1919. gada 6. jūlijā Tukuma apkaimē no izformētajām [[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardzes]] vācbaltiešu vienībām, kas pēc [[Strazdumuižas pamiers|Strazdumuižas pamiera]] 1919. gada 12. jūlijā pārgāja [[Ulmanis Kārlis|K.Ulmaņa]] vadītās [[Latvijas Republikas Pagaidu valdība|Ministru kabineta]] pakļautībā. Komandieri:
 
'''Latvijas vācbaltiešu zemessargi''', publicistikā un beletristikā dažkārt arī '''Latvijas vācu zemessargi''' - [[Latvijas armija]]s vienība (~4700 vīri) [[Latvijas Neatkarības karš|Neatkarības kara]] laikā, nokomplektēta no etniskajiem [[vācbaltieši]]em, izveidota 1919. gada 6. jūlijā Tukuma apkaimē no izformētajām [[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardzes]] vācbaltiešu vienībām, kas pēc [[Strazdumuižas pamiers|Strazdumuižas pamiera]] 1919. gada 12. jūlijā pārgāja [[Ulmanis Kārlis|K.Ulmaņa]] vadītās [[Latvijas Republikas Pagaidu valdība|Ministru kabineta]] pakļautībā. Komandieri:
* kolonels [[Aleksanders Harolds|H.Aleksanders]] (par tā vietnieku pavēlnieka statusā tika iecelts jūras kapteinis barons fon Taube, bet pēc 12.1919.- 01.04.1920. barons [[Rādens Volferts Gerhards fon|Rādens]]).
+
* kolonels [[Aleksanders Harolds|H.Aleksanders]] (par tā vietnieku pavēlnieka statusā tika iecelts jūras kapteinis barons [[Taube Georgs fon|fon Taube]], bet pēc 12.1919.- 01.04.1920. barons [[Rādens Volferts Gerhards fon|Rādens]]).
 
Pēc vienības izveidošanas tajā ietilpa:
 
Pēc vienības izveidošanas tajā ietilpa:
 
* [[Manteifela bataljons]] (bij. [[Baltijas landesvēra 1. Baltu pulks|1. Baltu pulks]])
 
* [[Manteifela bataljons]] (bij. [[Baltijas landesvēra 1. Baltu pulks|1. Baltu pulks]])

Versija, kas saglabāta 2013. gada 21. marts, plkst. 07.21

Latvijas vācbaltiešu zemessargi, publicistikā un beletristikā dažkārt arī Latvijas vācu zemessargi - Latvijas armijas vienība (~4700 vīri) Neatkarības kara laikā, nokomplektēta no etniskajiem vācbaltiešiem, izveidota 1919. gada 6. jūlijā Tukuma apkaimē no izformētajām Latvijas zemessardzes vācbaltiešu vienībām, kas pēc Strazdumuižas pamiera 1919. gada 12. jūlijā pārgāja K.Ulmaņa vadītās Ministru kabineta pakļautībā. Komandieri:

  • kolonels H.Aleksanders (par tā vietnieku pavēlnieka statusā tika iecelts jūras kapteinis barons fon Taube, bet pēc 12.1919.- 01.04.1920. barons Rādens).

Pēc vienības izveidošanas tajā ietilpa:

sanitārais transports un lazarete, vezumnieki un etapa nodaļas, intendantūra.

8. septembrī zemessargi no Tukuma pārdislocēti uz Latgales fronti. Šajās cīņās Latgalē ar Sarkano armiju krita 11 virsnieki, 128 kareivji un instruktori, 8 virsnieki un 30 kareivji un instruktori apbalvoti ar LkO. 1920. gada 1. aprīlī Latvijas vācbaltiešu zemessargus pārdēvēja par 13. Tukuma kājnieku pulku un iekļāva Latvijas armijas Kurzemes divīzijā. Tika publicēti jauni noteikumi par zemessargu dienesta pakāpju apzīmējumiem, saskaņā ar kuriem nodaļu virsnieku zemākā pakāpe bija praporščiks, tad kornets, ritmeistars, majors, komandieris un pavēlnieks. Daudzus zemessargus, pateicoties to labajai izglītībai, pārcēla dienēt Bruņotajā divizionā.

Literatūra par šo tēmu

  • Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 200.-201. lpp. ISBN 9984-00-395-7