Atšķirības starp "Latvijas vēsture" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m (→‎Resursi internetā par šo tēmu)
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
'''Latvijas vēsture''' (an. ''history of Latvia'', vāc. ''Geschichte Lettlands'', kr. ''история Латвии'') - [[vēsture]]s zinātnes apakšnozare, kas pēta sabiedrības attīstības procesus mūsdienu Latvijas teritorijā, to norisi, gaitu, konkrēti šai zemei raksturīgus notikumus un parādības to mijiedarbībā.  
 
'''Latvijas vēsture''' (an. ''history of Latvia'', vāc. ''Geschichte Lettlands'', kr. ''история Латвии'') - [[vēsture]]s zinātnes apakšnozare, kas pēta sabiedrības attīstības procesus mūsdienu Latvijas teritorijā, to norisi, gaitu, konkrēti šai zemei raksturīgus notikumus un parādības to mijiedarbībā.  
  
−
Pamatus Latvijas vēstures zinātniskai izpētei lika [[Kurzemes literatūras un mākslas biedrība]] XIX gs. (darbu turpinot līdz XX gs. 30. gadu vidum, kad Latvijas Republikas nacionālās politikas rezultātā biedrības darbība praktiski tika apstādināta). Kā zinātni Latvijas vēsturi attīstīja vācbaltiešu vēsturnieki Fridrihs Georgs fon Bunge, Frīdrihs Kruse, Karls Širrens, Karls Zīverss, Augusts Bīlenšteins, Ernsts Zerafims, [[Arbuzovs Leonīds vecākais|L.Arbuzovs]], [[Arbuzovs Leonīds juniors|L.Arbuzovs juniors]], krievu vēsturnieks [[Vipers Boriss|B.Vipers]] u.c., kuriem XX gs. pirmajā pusē pievienojās arī latviešu vēsturnieki: Francis Balodis, Pēteris Šmits, Augusts Tentelis, Jānis Tālivaldis Zemzaris, Alfrēds Altements, Marģeris Stepermanis u.c. Laikā, kad vēl bija maz akadēmiski izglītotu vēsturnieku, liela ietekme bija entuziastiem autodidaktiem, kas savu iespēju robežās centās ko publicēt par Latvijas vēsturi (piem. [[Švābe Arveds|A.Švābe]], A.Spekke u.c.).
+
Pamatus Latvijas vēstures zinātniskai izpētei lika [[Kurzemes literatūras un mākslas biedrība]] XIX gs. (darbu turpinot līdz XX gs. 30. gadu vidum, kad Latvijas Republikas nacionālās politikas rezultātā biedrības darbība praktiski tika apstādināta). Kā zinātni Latvijas vēsturi attīstīja vācbaltiešu vēsturnieki Fridrihs Georgs fon Bunge, Frīdrihs Kruse, Karls Širrens, Karls Zīverss, Augusts Bīlenšteins, Ernsts Zerafims, [[Arbuzovs Leonīds vecākais|L.Arbuzovs]], [[Arbuzovs Leonīds juniors|L.Arbuzovs juniors]], krievu vēsturnieki [[Vipers Boriss|B.Vipers]], [[Vipers RobertsR.Vipers]] u.c., kuriem XX gs. pirmajā pusē pievienojās arī latviešu vēsturnieki: Francis Balodis, Pēteris Šmits, Augusts Tentelis, Jānis Tālivaldis Zemzaris, Alfrēds Altements, Marģeris Stepermanis u.c. Laikā, kad vēl bija maz akadēmiski izglītotu vēsturnieku, liela ietekme bija entuziastiem autodidaktiem, kas savu iespēju robežās centās ko publicēt par Latvijas vēsturi (piem. [[Švābe Arveds|A.Švābe]], A.Spekke u.c.).
  
 
Skat. arī: [[Latvijas Valsts vēstures arhīvs]], [[Latvijas vēstures historiogrāfija]], [[Latvijas vēsturnieku komisija]], [[Letonika]]
 
Skat. arī: [[Latvijas Valsts vēstures arhīvs]], [[Latvijas vēstures historiogrāfija]], [[Latvijas vēsturnieku komisija]], [[Letonika]]

Versija, kas saglabāta 2012. gada 7. novembris, plkst. 16.51

Latvijas vēsture (an. history of Latvia, vāc. Geschichte Lettlands, kr. история Латвии) - vēstures zinātnes apakšnozare, kas pēta sabiedrības attīstības procesus mūsdienu Latvijas teritorijā, to norisi, gaitu, konkrēti šai zemei raksturīgus notikumus un parādības to mijiedarbībā.

Pamatus Latvijas vēstures zinātniskai izpētei lika Kurzemes literatūras un mākslas biedrība XIX gs. (darbu turpinot līdz XX gs. 30. gadu vidum, kad Latvijas Republikas nacionālās politikas rezultātā biedrības darbība praktiski tika apstādināta). Kā zinātni Latvijas vēsturi attīstīja vācbaltiešu vēsturnieki Fridrihs Georgs fon Bunge, Frīdrihs Kruse, Karls Širrens, Karls Zīverss, Augusts Bīlenšteins, Ernsts Zerafims, L.Arbuzovs, L.Arbuzovs juniors, krievu vēsturnieki B.Vipers, Vipers RobertsR.Vipers u.c., kuriem XX gs. pirmajā pusē pievienojās arī latviešu vēsturnieki: Francis Balodis, Pēteris Šmits, Augusts Tentelis, Jānis Tālivaldis Zemzaris, Alfrēds Altements, Marģeris Stepermanis u.c. Laikā, kad vēl bija maz akadēmiski izglītotu vēsturnieku, liela ietekme bija entuziastiem autodidaktiem, kas savu iespēju robežās centās ko publicēt par Latvijas vēsturi (piem. A.Švābe, A.Spekke u.c.).

Skat. arī: Latvijas Valsts vēstures arhīvs, Latvijas vēstures historiogrāfija, Latvijas vēsturnieku komisija, Letonika

Literatūra par šo tēmu

  • Bibliogrāfija Latvijas vēstures studijām : no vissenākajiem laikiem līdz XIX gs. vidum : bibliogr. rād. / Latvijas Universitāte. Latvijas vēstures kat. ; sast. Ā.Puriņš. - LU: Rīga, 1991. - 90 lpp.

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Latvijas_vēsture&oldid=40058"