Atšķirības starp "Latvijas vēsture" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Latvijas vēsture''' (an. ''history of Latvia'', vāc. ''Geschichte Lettlands'', kr. ''история Латвии'') - [[vēsture]]s zinātnes apakšnozare, kas pēta sabiedrības attīstības procesus mūsdienu Latvijas teritorijā, to norisi, gaitu, konkrēti šai zemei raksturīgus notikumus un parādības to mijiedarbībā. | + | '''Latvijas vēsture''' (an. ''history of Latvia'', vāc. ''Geschichte Lettlands'', kr. ''история Латвии'') - [[vēsture]]s zinātnes apakšnozare, kas pēta sabiedrības attīstības procesus tikai mūsdienu Latvijas teritorijā, to norisi, gaitu, konkrēti šai zemei raksturīgus notikumus un parādības to mijiedarbībā. |
Pamatus Latvijas vēstures zinātniskai izpētei lika [[Kurzemes literatūras un mākslas biedrība]] XIX gs. (darbu turpinot līdz XX gs. 30. gadu vidum, kad Latvijas Republikas nacionālās politikas rezultātā biedrības darbība praktiski tika apstādināta). Akadēmiskā līmenī Latvijas vēsturi pacēla vācbaltiešu vēsturnieki Fridrihs Georgs fon Bunge, Frīdrihs Kruse, Karls Širrens, Karls Zīverss, Augusts Bīlenšteins, Ernsts Zerafims, [[Arbuzovs Leonīds vecākais|L.Arbuzovs]], [[Arbuzovs Leonīds juniors|L.Arbuzovs juniors]], krievu vēsturnieki [[Vipers Boriss|B.Vipers]], [[Vipers RobertsR.Vipers]] u.c., kuriem XX gs. pirmajā pusē pievienojās arī pirmie akadēmiski izglītotie latvieši: Francis Balodis, Pēteris Šmits, Augusts Tentelis, Jānis Tālivaldis Zemzaris, Alfrēds Altements, Marģeris Stepermanis u.c. Laikā, kad vēl bija maz akadēmiski izglītotu vēsturnieku, liela ietekme bija entuziastiem autodidaktiem, kas savu iespēju robežās centās pētīt (piem. [[Švābe Arveds|A.Švābe]], A.Spekke u.c.). | Pamatus Latvijas vēstures zinātniskai izpētei lika [[Kurzemes literatūras un mākslas biedrība]] XIX gs. (darbu turpinot līdz XX gs. 30. gadu vidum, kad Latvijas Republikas nacionālās politikas rezultātā biedrības darbība praktiski tika apstādināta). Akadēmiskā līmenī Latvijas vēsturi pacēla vācbaltiešu vēsturnieki Fridrihs Georgs fon Bunge, Frīdrihs Kruse, Karls Širrens, Karls Zīverss, Augusts Bīlenšteins, Ernsts Zerafims, [[Arbuzovs Leonīds vecākais|L.Arbuzovs]], [[Arbuzovs Leonīds juniors|L.Arbuzovs juniors]], krievu vēsturnieki [[Vipers Boriss|B.Vipers]], [[Vipers RobertsR.Vipers]] u.c., kuriem XX gs. pirmajā pusē pievienojās arī pirmie akadēmiski izglītotie latvieši: Francis Balodis, Pēteris Šmits, Augusts Tentelis, Jānis Tālivaldis Zemzaris, Alfrēds Altements, Marģeris Stepermanis u.c. Laikā, kad vēl bija maz akadēmiski izglītotu vēsturnieku, liela ietekme bija entuziastiem autodidaktiem, kas savu iespēju robežās centās pētīt (piem. [[Švābe Arveds|A.Švābe]], A.Spekke u.c.). | ||
Versija, kas saglabāta 2012. gada 7. novembris, plkst. 17.07
Latvijas vēsture (an. history of Latvia, vāc. Geschichte Lettlands, kr. история Латвии) - vēstures zinātnes apakšnozare, kas pēta sabiedrības attīstības procesus tikai mūsdienu Latvijas teritorijā, to norisi, gaitu, konkrēti šai zemei raksturīgus notikumus un parādības to mijiedarbībā.
Pamatus Latvijas vēstures zinātniskai izpētei lika Kurzemes literatūras un mākslas biedrība XIX gs. (darbu turpinot līdz XX gs. 30. gadu vidum, kad Latvijas Republikas nacionālās politikas rezultātā biedrības darbība praktiski tika apstādināta). Akadēmiskā līmenī Latvijas vēsturi pacēla vācbaltiešu vēsturnieki Fridrihs Georgs fon Bunge, Frīdrihs Kruse, Karls Širrens, Karls Zīverss, Augusts Bīlenšteins, Ernsts Zerafims, L.Arbuzovs, L.Arbuzovs juniors, krievu vēsturnieki B.Vipers, Vipers RobertsR.Vipers u.c., kuriem XX gs. pirmajā pusē pievienojās arī pirmie akadēmiski izglītotie latvieši: Francis Balodis, Pēteris Šmits, Augusts Tentelis, Jānis Tālivaldis Zemzaris, Alfrēds Altements, Marģeris Stepermanis u.c. Laikā, kad vēl bija maz akadēmiski izglītotu vēsturnieku, liela ietekme bija entuziastiem autodidaktiem, kas savu iespēju robežās centās pētīt (piem. A.Švābe, A.Spekke u.c.).
Skat. arī: Latvijas Valsts vēstures arhīvs, Latvijas vēstures historiogrāfija, Latvijas vēsturnieku komisija, Letonika
Literatūra par šo tēmu
- Bibliogrāfija Latvijas vēstures studijām : no vissenākajiem laikiem līdz XIX gs. vidum : bibliogr. rād. / Latvijas Universitāte. Latvijas vēstures kat. ; sast. Ā.Puriņš. - LU: Rīga, 1991. - 90 lpp.
Resursi internetā par šo tēmu
- Vēstures zinātnes // LZP ekonomikas, juridiskās un vēstures zinātnes galvenie pētījumu virzieni 2009. gadā., 176.-206. lpp. (.pdf)
- Historia.lv - Baltijas vēsture
- Livonijas viduslaiku arhitektūras pieminekļi
- Latviešu valodas seno tekstu korpuss
- Latvijas mākslas vēsture
- LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts
- LU Latvijas Vēstures institūts
- Terra Mariana - Livonijas vēsture
- Baltic Sea Academy projekts "Zināšanas par vēsturi (.pdf)
- Institute of History of Latvia
- National History Museum of Latvia
- History of Latvia
- History of Latvia: Primary Documents
- History of Latvia - Britannica Online Encyclopedia
