Lauka artilērija

No ''Vēsture''
Versija 2014. gada 15. oktobris, plkst. 09.31, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
(izmaiņas) ← Senāka versija | skatīt pašreizējo versiju (izmaiņas) | Jaunāka versija → (izmaiņas)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Lauka artilērija (no fr. artillerie) - lielgabali, kas kopā ar kājniekiem un kavalēriju piedalās kaujā kaujas laukā. Eiropā parādās XVI gs. kā 12 mārciņu kalibra (120 mm) ieroči ar garu stobru (12-18 kalibri), vidējo svaru ap 1500 kg, šaušanas ātrumu 1-1,5 š/min, šaušanas distance 800-1000 m (karteču šāva 400-500 m tālu, 150-200 m distancē caursita kirasu). Teorētiski varēja šaut arī tālāk, taču tad bija jāmaina stobra pacēluma leņķi, bez tam lauka artilērijas pamatuzdevums bija traumēt pretinieka karē visā dziļumā. Turpmākajos 300 gados lauka artilērijā dominēja viegie 3 vai 6 mārciņu kalibra (72 vai 94 mm) lielgabali, kuru lafetes bija vieglāk pārvietot lauka apstākļos, kas lodes šāva 600-700 m (karteču - 300-350 m) ar tempu 3 š/min. Vidēji apkalpē 4 bombardieri, 2 lielgabali uz 1 kājnieku bataljonu. Kopš XVIII gs. lauka artilēriju sāka papildināt ar haubicēm, kuru baterijas varēja novietot aizmugurē, tām šaujot pāri savai ierindai pa pretinieka pozīcijām.

Literatūra par šo tēmu

  • Ādolfs G. Šaujamieroči 15.-18. gadsimtā. // Tēvijas sargs. 2005., Nr.3., 22.-23. lpp.
  • Ādolfs G. Šaujamieroči 15.-18. gadsimtā. // Tēvijas sargs. 2005., Nr.4., 22.-24. lpp.
  • Pulkv.-ltn. Užans. Laukartilērijas šaušana. // Militārais apskats. 1932. Nr.1., 99.-114. lpp.

  • Широкорад А.Б. Энциклопедия отечественной артиллерии. - Харвест: Минск, 2000

Resursi internetā par šo tēmu