Atšķirības starp "Lauris Arvīds" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
(jauns šķirklis)
 
m
3. rindiņa: 3. rindiņa:
 
Dzimis 1901. gada 16. jūlijā Rauzas pagastā, [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]]. Pamatizglītību ieguvis Valkas komercskolā. 1. Pasaules kara laikā brīvprātīgi pieteicies Krievijas impērijas armijā. Pēc armijas izformēšanas 1918. gada ziemā, atgriezies mājās.  
 
Dzimis 1901. gada 16. jūlijā Rauzas pagastā, [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]]. Pamatizglītību ieguvis Valkas komercskolā. 1. Pasaules kara laikā brīvprātīgi pieteicies Krievijas impērijas armijā. Pēc armijas izformēšanas 1918. gada ziemā, atgriezies mājās.  
  
1919. gada jūnijā iestājies [[Ziemeļrietumu brīvprātīgo armija|Ziemeļrietumu brīvprātīgo armijā]], Jūlijā dezertējis un 07.06. iestājies Igaunijas armijas sastāvā karojošajā [[Ziemeļlatvijas brigāde|Ziemeļlatvijas brigādē]], dienējis [[Cēsu kājnieku pulks|5. Cēsu kājnieku pulka velosipēdistu rotā, [[dižkareivis]]. Piedalījies visās pulka kaujās, kritis gūstā (23.02.1920.), izbēdzis. 1920. gada 11. jūnijā atvaļināts kā [[virsleitnants]]. Veikalnieks. Saņēmis jaunsaimniecību Rauzas muižā. Daudz rakstījis, publicējies, aktīvi piedalījies sabiedriskajā dzīvē. Viens no biedrības "Lāčplēšu dižcilts" dibinātājiem, aktīvs Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru biedrības biedrs., priekšsēdētājs (1982.-1993.). 2. Pasaules kara beigās izbraucis uz Vāciju (1947. gadā Eslingenē piedalījies LKo kavalieru biedrības atjaunošanā, 1955.-1978. gados aktīvi darbojās žurnālā "Lāčplēsis", 1979.-1985. gados biļetena "Lāčplēsis" redaktors. Pārcēlās uz dzīvi Lankasteru, ASV.
+
1919. gada jūnijā iestājies [[Ziemeļrietumu brīvprātīgo armija|Ziemeļrietumu brīvprātīgo armijā]], Jūlijā dezertējis un 07.06. iestājies Igaunijas armijas sastāvā karojošajā [[Ziemeļlatvijas brigāde|Ziemeļlatvijas brigādē]], dienējis [[Cēsu kājnieku pulks|5. Cēsu kājnieku pulka]] velosipēdistu rotā, [[dižkareivis]]. Piedalījies visās pulka kaujās, kritis gūstā (23.02.1920.), izbēdzis. 1920. gada 11. jūnijā atvaļināts kā [[virsleitnants]]. Veikalnieks. Saņēmis jaunsaimniecību Rauzas muižā. Daudz rakstījis, publicējies, aktīvi piedalījies sabiedriskajā dzīvē. Viens no biedrības "Lāčplēšu dižcilts" dibinātājiem, aktīvs Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru biedrības biedrs., priekšsēdētājs (1982.-1993.). 2. Pasaules kara beigās izbraucis uz Vāciju (1947. gadā Eslingenē piedalījies LKo kavalieru biedrības atjaunošanā, 1955.-1978. gados aktīvi darbojās žurnālā "Lāčplēsis", 1979.-1985. gados biļetena "Lāčplēsis" redaktors. Pārcēlās uz dzīvi Lankasteru, ASV.
  
 
'''Apbalvojumi:'''
 
'''Apbalvojumi:'''

Versija, kas saglabāta 2013. gada 16. marts, plkst. 06.09

Arvīds Arveds Lauris (1901.-?) - virsnieks.

Dzimis 1901. gada 16. jūlijā Rauzas pagastā, Vidzemes guberņā. Pamatizglītību ieguvis Valkas komercskolā. 1. Pasaules kara laikā brīvprātīgi pieteicies Krievijas impērijas armijā. Pēc armijas izformēšanas 1918. gada ziemā, atgriezies mājās.

1919. gada jūnijā iestājies Ziemeļrietumu brīvprātīgo armijā, Jūlijā dezertējis un 07.06. iestājies Igaunijas armijas sastāvā karojošajā Ziemeļlatvijas brigādē, dienējis 5. Cēsu kājnieku pulka velosipēdistu rotā, dižkareivis. Piedalījies visās pulka kaujās, kritis gūstā (23.02.1920.), izbēdzis. 1920. gada 11. jūnijā atvaļināts kā virsleitnants. Veikalnieks. Saņēmis jaunsaimniecību Rauzas muižā. Daudz rakstījis, publicējies, aktīvi piedalījies sabiedriskajā dzīvē. Viens no biedrības "Lāčplēšu dižcilts" dibinātājiem, aktīvs Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru biedrības biedrs., priekšsēdētājs (1982.-1993.). 2. Pasaules kara beigās izbraucis uz Vāciju (1947. gadā Eslingenē piedalījies LKo kavalieru biedrības atjaunošanā, 1955.-1978. gados aktīvi darbojās žurnālā "Lāčplēsis", 1979.-1985. gados biļetena "Lāčplēsis" redaktors. Pārcēlās uz dzīvi Lankasteru, ASV.

Apbalvojumi:

Literatūra par šo tēmu

  • Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 367. lpp. ISBN 9984-00-395-7

Resursi internetā par šo tēmu