Atšķirības starp "Legāts" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Legāts''' (lat. ''legatus'' - sūtnis) - atkarībā no konteksta: '''1.''' Senāta sūtnis vai pilnvarotais polistiskas misijas veikšanai [[Romas valsts|Senās Romas valsts]] publiskajās tiesībās. T.s. republikas laikā ''legāts'' bija karavadoņa vai [[province]]s pārvaldnieka palīgs. Cēzara valdīšanas laikā ''legāts'' bija [[Leģions Romā|leģiona]] komandieris, bet [[Principāts|principāta]] laikā - provinces vietvaldis. '''2.''' [[Pāvests|pāvesta]] iecelts personiskais pārstāvis, sūtnis īpaša uzdevuma veikšanai. | + | '''Legāts''' (lat. ''legatus'' - sūtnis) - atkarībā no konteksta: '''1.''' Senāta sūtnis vai pilnvarotais polistiskas misijas veikšanai [[Romas valsts|Senās Romas valsts]] publiskajās tiesībās. T.s. republikas laikā ''legāts'' bija karavadoņa vai [[province]]s pārvaldnieka palīgs. Cēzara valdīšanas laikā ''legāts'' bija [[Leģions Romā|leģiona]] komandieris, bet [[Principāts|principāta]] laikā - provinces vietvaldis. '''2.''' [[Pāvests|pāvesta]] iecelts personiskais pārstāvis, sūtnis īpaša uzdevuma veikšanai. '''3.''' Legāts (''legatum'') [[Romiešū tiesības|romiešu tiesībās]] īpašs blakus novēlējums [[Testaments|testamentā]], kur [[testators]] uzliek ieceltam mantiniekam par pienākumu izdot no mantojuma kādu atsevišķu lietu vai vairākas lietas, noteiktu tiesību vai naudas summu par labu kādai personai – ''legatāram'' (agrāk - ''legatārijam''). |
== Ieteicamā literatūra == | == Ieteicamā literatūra == | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 28. marts, plkst. 14.04
Legāts (lat. legatus - sūtnis) - atkarībā no konteksta: 1. Senāta sūtnis vai pilnvarotais polistiskas misijas veikšanai Senās Romas valsts publiskajās tiesībās. T.s. republikas laikā legāts bija karavadoņa vai provinces pārvaldnieka palīgs. Cēzara valdīšanas laikā legāts bija leģiona komandieris, bet principāta laikā - provinces vietvaldis. 2. pāvesta iecelts personiskais pārstāvis, sūtnis īpaša uzdevuma veikšanai. 3. Legāts (legatum) romiešu tiesībās īpašs blakus novēlējums testamentā, kur testators uzliek ieceltam mantiniekam par pienākumu izdot no mantojuma kādu atsevišķu lietu vai vairākas lietas, noteiktu tiesību vai naudas summu par labu kādai personai – legatāram (agrāk - legatārijam).
Ieteicamā literatūra
- Trūps H. Katoļu Baznīcas vēsture. - Rīga: Avots, 1992., 334. lpp.
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 94. lpp.
