Leibnics Gotfrīds Vilhelms

No ''Vēsture''
Versija 2010. gada 15. janvāris, plkst. 12.18, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Leibnitz.jpg

Gotfrīds Vilhelms fon Leibnics (Leibniz, Gottfried Wilhelm Freiherr von, 1646.-1716.) – barons, jurists, filosofs, dabaszinātnieks, matemātiķis, Prūsijas karaliskās Zinātņu akadēmijas pirmais prezidents.

Dzimis 1646. gada 21. jūnijā (1. jūlijā), Leipcigas universitātes (Universität Leipzig) ētikas (Moralphilosophie) profesora Fridriha Leibnica (Friedrich Leibnütz) ģimenē. Pamatisglītību guvis pilsētas Nikolaja skolā (Nicolai schule). 1661. gadā uzsāka filosofijas studijas Leipcigas universitātē, bet pēc 2 gadiem pārgāja studēt matemātiku Jēnas universitātē. Pēc tam atgriezās Leipcigā studēt jurisprudenci. Disertāciju (Disputatio Inauguralis De Casibus Perplexis In Jure) aizstāvēja 1666. gada 5. novembrī Altdorfas universitātē (Universität Altdorf), iegūstot tiesību zinātņu doktora grādu. 1670. gadā kļuva par Maincas kūrfirsta, arhibīskapa Johana (Johann Philipp von Schönborn) padomnieku jurisprudencē un tirdzniecībā. Daudz ceļoja pa Rietumeiropu. 1676. gadā iestājās Braunšveigas-Lineburgas hercoga Johana Fridriha (Johann Friedrich, Herzog von Braunschweig und Lüneburg) dienestā - bija tā padomnieks, diplomātiskais pārstāvis, galma bibliotekārs, Augusta bibliotēkas (Herzog August Bibliothek) vadītājs un galma vēsturnieks. Darbus parakstīja kā "brīvkungs" (Freiherr), taču dokumentālu pierādījumu par tiesībām uz šo titulu nav (acīmredzot tādi ir bijuši, jo sabiedrība visai asi tai laikā uztvēra sevis uzdošanu par to, uz ko nav tiesību). 1700. gadā iecelts par Prūsijas karalistes Karaliskās zinātņu akadēmijas (Königlich-Preußische Akademie der Wissenschaften) prezidentu. Miris 1716. gada 14. novembrī Hanoverē.

Labi pārzināja tiklab matemātiku (bija viens no diferenciālrēķinu izgudrotājiem), kā arī fiziku (anticipēja enerģijas nezūdamības likumu) un mehāniku (1673. gadā uzkonstruēja aritmometru, ar kura palīdzību varēja mehāniski izpildīt 4 aritmētiskās darbības). Filosofijā viens no vācu ideālistiskās dialektikas pamatlicējiem. Centās sintezēt Dekarta un Hobsa idejas un sholastu mācību par aktīvām substanciālām formām. Skaidrojot īstenību, centās mehānisko principu apvienot ar mācību par monādēm, kura izklāstīta viņa darbā „Monadoloģija“ (1714.). Saskaņā ar viņa mācību, monādes ir nedalāmas garīgas substances, no kurām veidojas Visums, kuru regulē iepriekš noteikta harmonija, kas atkarīga no augstākās monādes (absolūta, Dieva). Monādu ir bezgalīgi daudz, katrai no tām piemīt uztvere un tiekšanās. Iepriekš noteiktās harmonijas princips gūla pamatā viņa teodicejai („Teodiceja“, 1710.). Izziņas teorijā pieturējās pie ideālistiskā racionālisma, nepiekrītot Loka sensuālismam un empīrismam. Loka tēzei „Prātā nav nekā, kas nebūtu sajūtās“ Leibnics piemetināja: „Izņemot pašu intelektu“. Nepiekrizdams Loka uzskatam, ka prāts esot kā tīra lapa (tabula rasa), noliegdams juteklisko pieredzi kā izziņas vispārīguma un nepieciešamības avotu, Leibnics postulēja, ka tāds avots var būt tikai prāts, ka dvēselē no sākta gala doti dažādu atzinumu un jēdzienu pirmssākumi, kurus ārējie objekti tikai pamodina („Jauns apcerējums par cilvēka prātu“, 1704., izdots 1765.). Būtībā Leibnics modificēja Dekarta mācību par iedzimtajām idejām, kuras ietvertas prātā kā akmens dzīslojums marmorā. Par patiesuma kritēriju uzskatīja atziņas skaidrību un nepretrunīgumu. Prāta patiesību pārbaudei pietiek ar Aristotela loģikas likumiem (identitātes, pretrunas un izslēgtā trešā likumiem); fakta patiesuma pārbaudei nepieciešams pietiekamā pamatojuma likums. Leibnicu uzskata (Rasels u.c.) par matemātiskās loģikas pamatlicēju.

Literatūra par šo tēmu

  • Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 233. lpp.
  • Briedis Z. Izcilie matemātiķi. - Zvaigzne: Rīga, 1990. - 234 lpp.

  • Leibniz. A Biography. - Hilger: Bristol, 1985
  • The Philosophy of Leibniz and the Modern World. / LeClerc, Ivor, ed. - Vanderbilt University Press, 1973
  • Mercer Christia. Leibniz's metaphysics: Its Origins and Development. - Cambridge University Press, 2001
  • Perkins Franklin. Leibniz and China: A Commerce of Light. - Cambridge University Press, 2004
  • Riley Patrick. Leibniz's Universal Jurisprudence: Justice as the Charity of the Wise. - Harvard University Press, 1996
  • Woolhouse R.S., and Francks R. Leibniz: Philosophical Texts. - Oxford University Press, 1998
  • Robert M. Adams. Leibniz: Determinist, Theist, Idealist. - Oxford University Press: Oxford, 1998, ISBN 0-19-508460-8
  • Cover J. A. , John O'Leary-Hawthorne. Substance and Individuation in Leibniz. - Cambridge University Press:Cambridge, 1999, ISBN 0-521-59394-8
  • The Cambridge Companion to Leibniz. / Nicholas Jolley (Ed.) - Cambridge University Press: Cambridge, 1995, ISBN 0-521-36588-0
  • Benson Mates. The philosophy of Leibniz. Metaphysics and language. - Oxford University Press: New York, 1986, ISBN 0-19-503696-4
  • McRae R. Leibniz: Perception, Apperception, and Thought. - University of Toronto Press: Toronto, 1976, ISBN 0-8020-5349-1
  • Rescher Nicholas. Leibniz, An Introduction to his Philosophy. - Basil Blackwell: Oxford, 1979, ISBN 0-631-11570-6
  • Rescher Nicholas. Leibniz's Metaphysics of Nature. A group of essays. - D. Reidel: Dordrecht, 1981, ISBN 90-277-1252-2
  • Russell Bertrand. A Critical Exposition of the Philosophy of Leibniz. - Routledge: London, 1992, ISBN 0-415-08296-X
  • Rutherford Donald. Leibniz and the Rational Order of Nature. - Cambridge University Press: Cambridge, 1995, ISBN 0-521-46155-3
  • Wilson Catherine. Leibniz's Metaphysics: A historical and comparative study. - Manchester University Press: Manchester, 1989, ISBN 0-7190-2788-8
  • Gottfried Wilhelm Leibniz. Critical assessments. / R. S. Woolhouse (ed.) - Routledge: London, 1994, 4 Vol., ISBN 0-415-03808-1

  • Lenzen Wolfgang. Calculus universalis. Studien zur Logik von G. W. Leibniz. - Mentis: Paderborn, 2004, ISBN 3-89785-362-0
  • Kulstad M. Leibniz on Apperception, Consciousness, and Reflection. - Philosophia Verlag: München, 1991, ISBN 3-88405-069-9
  • Gurwitsch Aron. Leibniz. Philosophie des Panlogismus. - Walter de Gruyter: Berlin, 1974, ISBN 3-11-004358-0
  • Finster Reinhard, Gerd van den Heuvel. Gottfried Wilhelm Leibniz. Mit Selbstzeugnissen und Bilddokumenten. - Rowohlt und Reinbek: Hamburg, 2000, ISBN 3-499-50481-2
  • Eric J. Aiton. Gottfried Wilhelm Leibniz: eine Biographie. - Insel: Frankfurt am Main, 1991
  • Ines Böger. "Ein seculum … da man zu Societäten Lust hat". Darstellung und Analyse der Leibnizschen Sozietätspläne vor dem Hintergrund der europäischen Akademiebewegung im 17. und frühen 18. Jahrhundert. - Herbert Utz Verlag: München, 2001, ISBN 3-8316-0018-X
  • Reinhard Finster, Gerd van den Heuvel. Gottfried Wilhelm Leibniz. Mit Selbstzeugnissen und Bilddokumenten. 4. Auflage. Rowohlt: Hamburg, 2000, ISBN 3-499-50481-2
  • Eike Christian Hirsch. Der berühmte Herr Leibniz. Eine Biographie. - C. H. Beck: München, 2000, ISBN 3-406-45268-X
  • Kurt Müller, Gisela Krönert. Leben und Werk von Gottfried Wilhelm Leibniz. Eine Chronik. - Klostermann: Frankfurt am Main, 1969
  • Gunter Quarg: Gottfried Wilhelm Leibniz (1646–1716): eine Ausstellung zu Leben und Werk in Büchern und Dokumenten. – Universitäts- und Stadtbibliothek, Köln, 1996. – 106 S. – ISBN 3-931596-08-7
  • George MacDonald Ross. Gottfried Wilhelm Leibniz. Leben und Denken. - Leibniz-Bücherwarte: Bad Münder, 1990, ISBN 978-3-925237-14-0

  • Нарский И.С. Готфрид Лейбниц. - Москва, 1972 − С. 239
  • Погребысский И.Б. Готфрид Вильгельм Лейбниц. - Москва, 1971
  • Герье В.И. Лейбниц и его век: Отношения Лейбница к России и Петру Великому. - Наука: СПб., 2008
  • Хал Хеллман. Великие противостояния в науке. Десять самых захватывающих диспутов - Глава 3. Ньютон против Лейбница: Битва титанов. - Диалектика: Москва, 2007. - С. 320., ISBN 0-471-35066-4
  • Сретенский Н. Н. Лейбниц и Декарт. Критика Лейбницем общих начал философии Декарта: Очерк по истории философии. - Наука: СПб., 2007 - С. 183 - ISBN 5-02-026941-7

Resursi internetā par šo tēmu