Atšķirības starp "Leitnants" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
 
(9 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Leitnants''' (angl./fr. ''lieutenent'', vāc. ''Leutnant'', kr. ''лейтенант'') - jaunāko virsnieku dienesta pakāpe daudzu valstu [[Bruņotie spēki|bruņotajos]], rangu hierarhijā pakāpi zem [[Kapteinis|kapteiņa]]. Termins radies XV gs. [[Francijas karaliste|Francijas karalistē]], kad tā sāka dēvēt [[armija]]s vienības komandiera vietnieku. XVII gs. šī pakāpe tika ieviesta gandrīz visu Eiropas valstu karaspēkos. [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] šī dienesta pakāpe pastāvēja tikai kara flotē (1701.-1917.). [[PSRS]] bruņotajos spēkos ''leitnanta'' pakāpi ieviesa 1935. gadā (jaunākā ''leitnanta'' pakāpi - 1937. gadā). Latvijas armijā šo pakāpi ieviesa ar Apsardzības ministra pavēli Nr.13 (28.02.1919.), aizstājot līdz tam lietoto "[[praporščiks]]" (ar "virsleitnants" aizstājot [[praporščiks]]).
+
'''Leitnants''' (angl./fr. ''lieutenent'', vāc. ''Leutnant'', kr. ''лейтенант'') - jaunāko virsnieku dienesta pakāpe daudzu valstu [[Bruņotie spēki|bruņotajos spēkos]], militāro rangu hierarhijā pakāpi zem [[Kapteinis|kapteiņa]].  
  
== Literatūra par šo tēmu ==
+
Termins radies 15. gs. [[Francijas karaliste|Francijas karalistē]], kad tā sāka dēvēt [[armija]]s vienības komandiera, kapteiņa vietnieku (no lat. ''locus tenens'' - fr. ''qui tient un lieu'' - burt. "pārstāvis vietā", t.i. "sizerena pārstāvis"). 17. gs. šī pakāpe tika ieviesta gandrīz visu Eiropas valstu karaspēkos. [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] šī dienesta pakāpe pastāvēja tikai kara flotē (1701-1917). Pirmais pasaules karš ieviesa savas korekcijas: [[rota]]s tika sadalītas vados, leitnanti kļuva par to komandieriem.
 +
 
 +
[[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardzes]] latviešu daļās šo pakāpi ieviesa ar Apsardzības ministra pavēli Nr.13 (28.02.1919.), aizstājot līdz tam lietoto "[[praporščiks]]" (ar "[[virsleitnants]]" aizstājot līdz tam lietoto [[poručiks]] un [[kornets]]). Latvijas armijā pakāpi ieviesa 07.08.1919. [[PSRS]] bruņotajos spēkos ''leitnanta'' pakāpi ieviesa 1935. gadā (jaunākā ''leitnanta'' pakāpi - 1937. gadā).
 +
 
 +
==== Literatūra par šo tēmu ====
  
 
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 129. lpp.
 
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 129. lpp.
 +
* Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 203. lpp. ISBN 9984-00-395-7
 +
 +
==== Resursi internetā par šo tēmu ====
  
== Resursi internetā par šo tēmu ==
+
* [http://fr.thefreedictionary.com/lieutenant Lieutenant // The Free Dictionary]
  
 
[[Kategorija:Dienesta pakāpes]]
 
[[Kategorija:Dienesta pakāpes]]

Pašreizējā versija, 2022. gada 28. jūnijs, plkst. 16.22

Leitnants (angl./fr. lieutenent, vāc. Leutnant, kr. лейтенант) - jaunāko virsnieku dienesta pakāpe daudzu valstu bruņotajos spēkos, militāro rangu hierarhijā pakāpi zem kapteiņa.

Termins radies 15. gs. Francijas karalistē, kad tā sāka dēvēt armijas vienības komandiera, kapteiņa vietnieku (no lat. locus tenens - fr. qui tient un lieu - burt. "pārstāvis vietā", t.i. "sizerena pārstāvis"). 17. gs. šī pakāpe tika ieviesta gandrīz visu Eiropas valstu karaspēkos. Krievijas impērijā šī dienesta pakāpe pastāvēja tikai kara flotē (1701-1917). Pirmais pasaules karš ieviesa savas korekcijas: rotas tika sadalītas vados, leitnanti kļuva par to komandieriem.

Latvijas zemessardzes latviešu daļās šo pakāpi ieviesa ar Apsardzības ministra pavēli Nr.13 (28.02.1919.), aizstājot līdz tam lietoto "praporščiks" (ar "virsleitnants" aizstājot līdz tam lietoto poručiks un kornets). Latvijas armijā pakāpi ieviesa 07.08.1919. PSRS bruņotajos spēkos leitnanta pakāpi ieviesa 1935. gadā (jaunākā leitnanta pakāpi - 1937. gadā).

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 129. lpp.
  • Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 203. lpp. ISBN 9984-00-395-7

Resursi internetā par šo tēmu