Atšķirības starp "Lesings Gotholds Efraims" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Gotholds Efraims Lesings''' (''Gotthold Ephraim Lessing'', 1729.-1781.) – [[apgaismotājs]], filosofs, dramaturgs, mākslas teorētiķis un kritiķis. | '''Gotholds Efraims Lesings''' (''Gotthold Ephraim Lessing'', 1729.-1781.) – [[apgaismotājs]], filosofs, dramaturgs, mākslas teorētiķis un kritiķis. | ||
| − | Dzimis 1729. gada 22. janvārī Saksijas pilsētiņā Kamencā (''Kamenz''), luterāņu mācītāja Johana Gotfrīda (''Johann Gottfried Lessing'') ģimenē. 1737.-1741. gados mācījās dzimtās pilsētas ģimnāzijā ('' | + | Dzimis 1729. gada 22. janvārī Saksijas pilsētiņā Kamencā (''Kamenz''), luterāņu mācītāja Johana Gotfrīda (''Johann Gottfried Lessing'') ģimenē. 1737.-1741. gados mācījās dzimtās pilsētas skolā (''Lateinschule''). No 1737. gada mācījās pašmācības ceļā, līdz 1741. gada 22. jūnijā, ar tēva gādību saņēmis mācību stipendiju no fon karlovicu (''von Carlowitz'') ģimenes, uzsāka mācības ģimnāzijā Meisenē (''Fürstenschule St. Afra in Meißen''). 1746. gada 20 septembrī uzsāka teoloģijas studijas Leipcigas universitātē. Šajā laikā sāka interesēties par teātri, viņa pirmā komēdija "Jaunais zinātnieks" guva visai lielus panākumus. |
| + | |||
| + | No 1767. līdz 1769. gadam dzīvoja Hamburgā un aktīvi piedalījās teātra dzīvē. Strādāja par bibliotekāru Volfenbitelā, Braunšveigā. Miris tur 1781. gada 15. februārī. | ||
Filosofijā Lesings nostājās pret ortodoksālo [[Garīdzniecība|garīdzniecību]], taču pieņēma Dievu kā "pasaules dvēseli". Tomēr reliģijai, pēc viņa domām, ir tikai ētiska nozīme. Savā darbā „Cilvēces audzināšana“ (1780.) kā mērķi postulēja tādu nākotnes sabiedrību, kas būtu brīva no piespiešanas un kurā reliģiju būtu nomainījis apgaismotais saprāts. Ar lugu "Zāras Sampsones jaunkundze" aizsāka drāmas žanru vācu teātrī. Drāmā „Nātans gudrais“ Lesings sludina reliģiskās iecietības ideju un brīvdomāšanas tiesības, vēršas pret ksenofobiju. Darbos „Lāokoonts jeb par glezniecības un poēzijas robežām“ (1766.) un „Hamburgas dramaturģija“ (1767.-1769.) postulēja reālisma principus dzejā un dramaturģijā, tēlotāja mākslu priekšmetu ierobežojot tikai ar skaistā sfēru. Lielu nozīmi piešķīra mākslas, it sevišķi teātra apgaismojošajai lomai. Centās definēt dažādu mākslas veidu un žanru daiļrades objektīvos likumus. Ar Lesinga devumu dramaturģijā sākās vācu klasiskā literatūra. | Filosofijā Lesings nostājās pret ortodoksālo [[Garīdzniecība|garīdzniecību]], taču pieņēma Dievu kā "pasaules dvēseli". Tomēr reliģijai, pēc viņa domām, ir tikai ētiska nozīme. Savā darbā „Cilvēces audzināšana“ (1780.) kā mērķi postulēja tādu nākotnes sabiedrību, kas būtu brīva no piespiešanas un kurā reliģiju būtu nomainījis apgaismotais saprāts. Ar lugu "Zāras Sampsones jaunkundze" aizsāka drāmas žanru vācu teātrī. Drāmā „Nātans gudrais“ Lesings sludina reliģiskās iecietības ideju un brīvdomāšanas tiesības, vēršas pret ksenofobiju. Darbos „Lāokoonts jeb par glezniecības un poēzijas robežām“ (1766.) un „Hamburgas dramaturģija“ (1767.-1769.) postulēja reālisma principus dzejā un dramaturģijā, tēlotāja mākslu priekšmetu ierobežojot tikai ar skaistā sfēru. Lielu nozīmi piešķīra mākslas, it sevišķi teātra apgaismojošajai lomai. Centās definēt dažādu mākslas veidu un žanru daiļrades objektīvos likumus. Ar Lesinga devumu dramaturģijā sākās vācu klasiskā literatūra. | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 18. janvāris, plkst. 11.26
Gotholds Efraims Lesings (Gotthold Ephraim Lessing, 1729.-1781.) – apgaismotājs, filosofs, dramaturgs, mākslas teorētiķis un kritiķis.
Dzimis 1729. gada 22. janvārī Saksijas pilsētiņā Kamencā (Kamenz), luterāņu mācītāja Johana Gotfrīda (Johann Gottfried Lessing) ģimenē. 1737.-1741. gados mācījās dzimtās pilsētas skolā (Lateinschule). No 1737. gada mācījās pašmācības ceļā, līdz 1741. gada 22. jūnijā, ar tēva gādību saņēmis mācību stipendiju no fon karlovicu (von Carlowitz) ģimenes, uzsāka mācības ģimnāzijā Meisenē (Fürstenschule St. Afra in Meißen). 1746. gada 20 septembrī uzsāka teoloģijas studijas Leipcigas universitātē. Šajā laikā sāka interesēties par teātri, viņa pirmā komēdija "Jaunais zinātnieks" guva visai lielus panākumus.
No 1767. līdz 1769. gadam dzīvoja Hamburgā un aktīvi piedalījās teātra dzīvē. Strādāja par bibliotekāru Volfenbitelā, Braunšveigā. Miris tur 1781. gada 15. februārī.
Filosofijā Lesings nostājās pret ortodoksālo garīdzniecību, taču pieņēma Dievu kā "pasaules dvēseli". Tomēr reliģijai, pēc viņa domām, ir tikai ētiska nozīme. Savā darbā „Cilvēces audzināšana“ (1780.) kā mērķi postulēja tādu nākotnes sabiedrību, kas būtu brīva no piespiešanas un kurā reliģiju būtu nomainījis apgaismotais saprāts. Ar lugu "Zāras Sampsones jaunkundze" aizsāka drāmas žanru vācu teātrī. Drāmā „Nātans gudrais“ Lesings sludina reliģiskās iecietības ideju un brīvdomāšanas tiesības, vēršas pret ksenofobiju. Darbos „Lāokoonts jeb par glezniecības un poēzijas robežām“ (1766.) un „Hamburgas dramaturģija“ (1767.-1769.) postulēja reālisma principus dzejā un dramaturģijā, tēlotāja mākslu priekšmetu ierobežojot tikai ar skaistā sfēru. Lielu nozīmi piešķīra mākslas, it sevišķi teātra apgaismojošajai lomai. Centās definēt dažādu mākslas veidu un žanru daiļrades objektīvos likumus. Ar Lesinga devumu dramaturģijā sākās vācu klasiskā literatūra.
Literatūra par šo tēmu
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 234. lpp.
- Lesings Gotholds Efraims. Lāokoonts jeb par glezniecības un poēzijas robežām. - Zvaigzne: Rīga, 1986. - 209 lpp.
- Tomēr savējie : dzeja : no cittautu literatūras pūra / sast., latviskojis Zintis Zīme - Celtne: Sigulda, 2006. - 141 lpp.
- Lesings Gotholds Efraims. Nātans Gudrais: dramatiska dzeja 5 cēlienos. / tulk. J.Rainis. - A.Gulbja apgādība: Pēterburga, 1912.
