Atšķirības starp "Levī-Brils Lisjēns" versijām
No ''Vēsture''
(jauns šķirklis) |
m |
||
| 2. rindiņa: | 2. rindiņa: | ||
'''Levī-Brils Lisjēns''' (1857.-1939.) – sociologs, etnologs. | '''Levī-Brils Lisjēns''' (1857.-1939.) – sociologs, etnologs. | ||
| − | No 1899. gada profesors Sorbonnā. | + | No 1899. gada profesors Sorbonnā. Uzskatos saskatāma [[Dirkheims Emīls|Dirkheima]] ietekme. Pētīdams t.s. primitīvās tautas, secināja, ka dažādiem sociāliem tipiem piemīt dažāds domāšanas veids. Postulēja, ka pirmatnējā cilvēka domāšana atšķiras no mūsdienu cilvēka domāšanas, loģikas, esot praloģiska (ignorējot pretrunu likumu) un nenošķir dabisko no pārdabiskā. Pirmatnējā cilvēka priekšstatos pirmcēlonis un galīgās sekas atradušies tiešā sakarā, starpsakarus ignorējot (pēc Levī-Brila domām te darbojas participācijas likums). Zināmākie darbi ir „Domāšanas funkcijas zemākajās sabiedrībās“ (1910.), „Pirmatnējā domāšana“ (1922.). |
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 19. janvāris, plkst. 12.58
Levī-Brils Lisjēns (1857.-1939.) – sociologs, etnologs.
No 1899. gada profesors Sorbonnā. Uzskatos saskatāma Dirkheima ietekme. Pētīdams t.s. primitīvās tautas, secināja, ka dažādiem sociāliem tipiem piemīt dažāds domāšanas veids. Postulēja, ka pirmatnējā cilvēka domāšana atšķiras no mūsdienu cilvēka domāšanas, loģikas, esot praloģiska (ignorējot pretrunu likumu) un nenošķir dabisko no pārdabiskā. Pirmatnējā cilvēka priekšstatos pirmcēlonis un galīgās sekas atradušies tiešā sakarā, starpsakarus ignorējot (pēc Levī-Brila domām te darbojas participācijas likums). Zināmākie darbi ir „Domāšanas funkcijas zemākajās sabiedrībās“ (1910.), „Pirmatnējā domāšana“ (1922.).
Literatūra par šo tēmu
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 234. lpp.
