Atšķirības starp "Levī-Brils Lisjēns" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
[[Attēls:Bruhl.jpg‎|right|thumb|200px|]]
 
[[Attēls:Bruhl.jpg‎|right|thumb|200px|]]
'''Lisjēns Levī-Brils''' (''Lévy-Bruhl Lucien'', 1857.-1939.), dažkārt literatūrā arī '''Lusjēns Levī-Brils''' – sociologs, etnologs.
+
'''Lisjēns Levī-Brils''' (''Lévy-Bruhl Lucien'', 1857.-1939.), dažkārt literatūrā arī '''Lusjēns Levī-Brils''' – filosofs, sociālantropologs.
  
Dzimis 1857. gada 10. aprīlī Parīzē.
+
Dzimis 1857. gada 10. aprīlī Parīzē. Studējis filosofiju Parīzes universitātē. No 1899. līdz 1927. gadam filosofijas profesors Sorbonnā. Etnoloģijas institūta Sorbonnā direktors. Pētījis XIX gs. franču un vācu filosofiju, taču tad [[Frezers Džeimss Džordžs|Frezera]] ietekmē aizrāvies ar [[Antropoloģija|antropoloģiju]]. Miris 1939. gada 13. martā Parīzē.
  
No 1899. gada profesors Sorbonnā. Miris 1939. gada 13. martā.
+
Metodoloģijā un problēmnostādņu risinājumos saskatāma [[Dirkheims Emīls|Dirkheima]] ietekme. Pētīdams t.s. ''primitīvās tautas'', secināja, ka dažādiem sociāliem tipiem piemīt dažāds domāšanas veids. Postulēja, ka pirmatnējā cilvēka domāšana atšķiras no mūsdienu cilvēka domāšanas, loģikas, esot praloģiska (ignorējot pretrunu likumu) un nenošķir dabisko no pārdabiskā. Pirmatnējā cilvēka priekšstatos pirmcēlonis un galīgās sekas atradušies tiešā sakarā, starpsakarus ignorējot (pēc Levī-Brila domām te darbojas participācijas likums). Uzskatīja, ka mīts ir arhaiska (mūsdienās – relikta) apziņas forma. Zināmākie darbi ir: "Ogista Konta filosofija" (''La Philosophie d"Auguste Comte'', 1900.), „Domāšanas funkcijas zemākajās sabiedrībās“ (1910.), „Pirmatnējā domāšana“ (''La Mentalité primitive'', 1922.).
 
 
Uzskatos saskatāma [[Dirkheims Emīls|Dirkheima]] ietekme. Pētīdams t.s. ''primitīvās tautas'', secināja, ka dažādiem sociāliem tipiem piemīt dažāds domāšanas veids. Postulēja, ka pirmatnējā cilvēka domāšana atšķiras no mūsdienu cilvēka domāšanas, loģikas, esot praloģiska (ignorējot pretrunu likumu) un nenošķir dabisko no pārdabiskā. Pirmatnējā cilvēka priekšstatos pirmcēlonis un galīgās sekas atradušies tiešā sakarā, starpsakarus ignorējot (pēc Levī-Brila domām te darbojas participācijas likums). Uzskatīja, ka mīts ir arhaiska (mūsdienās – relikta) apziņas forma. Zināmākie darbi ir „Domāšanas funkcijas zemākajās sabiedrībās“ (1910.), „Pirmatnējā domāšana“ (1922.).
 
  
 
==== Literatūra par šo tēmu ====
 
==== Literatūra par šo tēmu ====
16. rindiņa: 14. rindiņa:
 
* Lévy-Bruhl Lucien. Les Fonctions Mentales. - Librairie Felix Alcan: Paris, 1922
 
* Lévy-Bruhl Lucien. Les Fonctions Mentales. - Librairie Felix Alcan: Paris, 1922
 
* Lévy-Bruhl Lucien. Les Fonctions mentales dans les societes inferieures. - Librairie Felix Alcan: Paris, 1918
 
* Lévy-Bruhl Lucien. Les Fonctions mentales dans les societes inferieures. - Librairie Felix Alcan: Paris, 1918
 +
----
 +
* Леви-Брюль Л. Первобытное мышление. - Москва, 1930
 +
* Леви-Брюль Л. Сверхъестественное в первобытном мышлении. - Москва, 1999
  
 
==== Resursi internetā par šo tēmu ====
 
==== Resursi internetā par šo tēmu ====
  
 +
* [http://www.krugosvet.ru/enc/istoriya/LEVI-BRYUL_LYUSEN.html Леви-Брюль - Онлайн Энциклопедия «Кругосвет»]
  
 
[[Kategorija:L]]
 
[[Kategorija:L]]

Versija, kas saglabāta 2010. gada 19. janvāris, plkst. 13.43

Lisjēns Levī-Brils (Lévy-Bruhl Lucien, 1857.-1939.), dažkārt literatūrā arī Lusjēns Levī-Brils – filosofs, sociālantropologs.

Dzimis 1857. gada 10. aprīlī Parīzē. Studējis filosofiju Parīzes universitātē. No 1899. līdz 1927. gadam filosofijas profesors Sorbonnā. Etnoloģijas institūta Sorbonnā direktors. Pētījis XIX gs. franču un vācu filosofiju, taču tad Frezera ietekmē aizrāvies ar antropoloģiju. Miris 1939. gada 13. martā Parīzē.

Metodoloģijā un problēmnostādņu risinājumos saskatāma Dirkheima ietekme. Pētīdams t.s. primitīvās tautas, secināja, ka dažādiem sociāliem tipiem piemīt dažāds domāšanas veids. Postulēja, ka pirmatnējā cilvēka domāšana atšķiras no mūsdienu cilvēka domāšanas, loģikas, esot praloģiska (ignorējot pretrunu likumu) un nenošķir dabisko no pārdabiskā. Pirmatnējā cilvēka priekšstatos pirmcēlonis un galīgās sekas atradušies tiešā sakarā, starpsakarus ignorējot (pēc Levī-Brila domām te darbojas participācijas likums). Uzskatīja, ka mīts ir arhaiska (mūsdienās – relikta) apziņas forma. Zināmākie darbi ir: "Ogista Konta filosofija" (La Philosophie d"Auguste Comte, 1900.), „Domāšanas funkcijas zemākajās sabiedrībās“ (1910.), „Pirmatnējā domāšana“ (La Mentalité primitive, 1922.).

Literatūra par šo tēmu

  • Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 234. lpp.

  • Andreski Stanislav. Social Sciences as Sorcery. - Andre Deutsch: London, 1972

  • Lévy-Bruhl Lucien. Les Fonctions Mentales. - Librairie Felix Alcan: Paris, 1922
  • Lévy-Bruhl Lucien. Les Fonctions mentales dans les societes inferieures. - Librairie Felix Alcan: Paris, 1918

  • Леви-Брюль Л. Первобытное мышление. - Москва, 1930
  • Леви-Брюль Л. Сверхъестественное в первобытном мышлении. - Москва, 1999

Resursi internetā par šo tēmu