Atšķirības starp "Lielā Armēnija" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
12. rindiņa: 12. rindiņa:
 
* Artašata
 
* Artašata
 
|-
 
|-
| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''[[Monarhs|monarhi]]'''
+
| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''[[Monarhs|tagavori]]'''
| style="vertical-align: top; text-align: left;" |  
+
| style="vertical-align: top; text-align: left;" |
 +
* '''Artašesīdu dinastija:'''
 
* Artašess I (~...-160. g.p.m.ē.)
 
* Artašess I (~...-160. g.p.m.ē.)
 
* Artavazds I (~160.-115. g.p.m.ē.)
 
* Artavazds I (~160.-115. g.p.m.ē.)

Versija, kas saglabāta 2009. gada 28. septembris, plkst. 13.34

Ἀρμενία Μεγάλη
200px
pastāv: ~189. g.p.m.ē. - 428. g.
galvaspilsēta:
  • Armavira
  • Artašata
tagavori
  • Artašesīdu dinastija:
  • Artašess I (~...-160. g.p.m.ē.)
  • Artavazds I (~160.-115. g.p.m.ē.)
  • Tigrans I (115.-95. g.p.m.ē.)
  • Tigrans II (95.-55. g.p.m.ē.)
  • Artavazds II (55.-34. g.p.m.ē.)
  • Aleksandrs (34.-32. g.p.m.ē.)
  • Artašess II (30.-20. g.p.m.ē.)
  • Tigrans III (20.-8. g.p.m.ē.)
  • Tigrans IV (8.-5. g.p.m.ē.)
  • Artavazds III (5.-2. g.p.m.ē.)
  • Tigrans IV (2. g.p.m.ē. - 1. g.)
  • Artavazds III (1.-2. g.)
  • Aribarzans (2.-4. g.)
  • Artavazds IV (4.-6. g.)
  • Tigrans V (6.-10. g.)
  • Vonons (10.-15. g.)
  • Orods (16.-18. g.)
  • Artašess III (35.-37. g.)
  • Partas province
  • Artašess III (47.-51. g.)
  • Radamizds (51.-52. g.)
200px

Lielā Armēnija (sengr. Ἀρμενία Μεγάλη, lat. Armenia Magna, angl. Great Armenia) - senarmēņu valsts[1] II gs.p.m.ē.-387. g.p.m.ē. Izveidojās, Seleikīdu valstij ciešot sakāvi karā ar Romu, kad Armēnijas stratēgs Artašess ap 189. g.p.m.ē. proklamēja pats savu valsti (Mazajā Armēnijā rietumos no Eifratas valdīja Antioha radinieks stratēgs Mitridats). monarha rezidencei tika izbūvēta jauna galvaspilsēta Artašata (sengr. Ἀρτάξατα). Lielāko uzplaukumu sasniedza I gs.p.m.ē. Tigrana II valdīšanas laikā, kad tās robežas pletās no Kaspijas jūras līdz Vidusjūrai. I gs. pēc vairākiem postošiem kariem, Lielā Armēnija kļuva par Romas vasaļvalsti, bet 114. gadā par Romas provinci, taču jau pēc pārdesmit gadiem, pateicoties Partas valsts atbalstam, Lielā Armēnija atguva suverenitāti. 301. gadā valdnieks Trdats III (286.-330.) par valsts oficiālo reliģiju pasludināja kristietību 387. g. tika sadalīta starp Bizantiju un Sasanīdu Persiju.

Atsauces un paskaidrojumi

  1. Nosaukums "Armēnija" parādās avotos pēc Urartu valsts sabrukuma kā Ahemenīdu satrapija (2 satrapijas: Austrumarmēnija un Rietumarmēnija keb lielā Armēnija un mazā Armēnija). Pēc tam, kad Ahamenīdu Persija sabruka, sakauta karā ar Maķedonijas valsti, Austrumarmēnijas satraps Oronts (Ervands) izveidoja sev pakļautajā teritorijā neatkarīgu Airaratas valsti. 220.-214. gados to iekaroja Sīrijas (Seleikīdu valsts) valdnieks Antiohs III Lielais (Αντίοχος Γ' ο Μέγας, 242.-187. g.p.m.ē.).

Literatūra

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 50. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu