Lielā Brīvības harta
No ''Vēsture''
Versija 2011. gada 19. februāris, plkst. 20.32, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Lielā Brīvības harta (lat. Magna Charta Libertatum; angl. Great Charter of liberties) - 1215. gada 15. jūnijā Anglijas karalistes karaļa Džona Bezzemja (1199.-1216.) apstiprinātas Baznīcas un nobilitātes privilēģijas un brīvības, ierobežoja karaļa varu ar 25 baronu padomi, liedza Anglijā pildīt pienākumus karaļa vasaļiem no Anžū grāfistes, un decentralizēja valsts pārvaldi. Pirmais konstitucionālais akts, kurā pirmo reizi pasludinātas brīva pavalstnieka pamattiesības un pamatbrīvības. Sastādīta latīņu valodā (iespējams, to veicis Kenterberijas arhibīskaps Stefans Lengtons). Mazliet rediģēta 1216., 1217. un 1225. gadā.
Literatūra par šo tēmu
- Ārvalstu tiesību avoti (no vissenākajiem laikiem līdz 1689. gadam) / sast. Blūzma V., Zemītis G., Osipova S. - Turība: Rīga, 2007., 304.-319. lpp.
