Atšķirības starp "Lielais kara ceļš" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Lielais kara ceļš''' (''Hellweg'') - XIV-XVI gs. [[Livonija|Livonijā]] pastāvējušais lielākais ceļa maršruts, izveidojies, pārvietojoties [[Teitoņu ordenis|Teitoņu ordeņa]] bruņotajām vienībām kā to regulārs maršruts. Ceļš veda no Rīgas cauri Tukumam, Kuldīgai, Grobiņai, un Liepājai, tad gar jūras krastu uz Palangu un Klaipēdu - tālāk veda uz Kēnigsbergu un Dancigu. | + | '''Livonijas Lielais kara ceļš''' (''Hellweg'') - XIV-XVI gs. [[Livonija|Livonijā]] pastāvējušais lielākais ceļa maršruts, izveidojies, pārvietojoties [[Teitoņu ordenis|Teitoņu ordeņa]] bruņotajām vienībām kā to regulārs maršruts. Ceļš veda no Rīgas cauri Tukumam, Kuldīgai, Grobiņai, un Liepājai, tad gar jūras krastu uz Palangu un Klaipēdu - tālāk veda uz Kēnigsbergu un Dancigu. |
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2014. gada 2. februāris, plkst. 11.12
Livonijas Lielais kara ceļš (Hellweg) - XIV-XVI gs. Livonijā pastāvējušais lielākais ceļa maršruts, izveidojies, pārvietojoties Teitoņu ordeņa bruņotajām vienībām kā to regulārs maršruts. Ceļš veda no Rīgas cauri Tukumam, Kuldīgai, Grobiņai, un Liepājai, tad gar jūras krastu uz Palangu un Klaipēdu - tālāk veda uz Kēnigsbergu un Dancigu.
Literatūra par šo tēmu
- Dišlere I. Tukuma miesta attīstība un nozīme Kurzemes un Zemgales hercogistē. // Ventspils muzeja raksti. V, 2006., 130. lpp.
- Vilnis Pāvulāns. Satiksmes ceļi Latvijā XIII-XVII gs. - Zinātne: Rīga, 1971. - 235 lpp.
- Richter's. Baltische Verkehrs- und Adressbücher. - II. Band: Kurland. - Riga, 1900. - S. 164.
