Atšķirības starp "Liepājas brīvprātīgo vienība" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Liepājas brīvprātīgo vienība''' (kr. ''Либавский добровольческий отряд'') - krievu monarhistu militāra vienība, kas 1918. gada septembrī un oktobrī tika formēta Liepājā dalībai [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]] pret [[lielinieki]]em. Vienību sāka veidot [[rotmistrs]] V. fon Rozenbergs ar Vācijas okupācijas varas iestāžu akceptu septembrī, par vienības komandieri tika | + | '''Liepājas brīvprātīgo vienība''' (kr. ''Либавский добровольческий отряд'') - krievu monarhistu militāra vienība, kas 1918. gada septembrī un oktobrī tika formēta Liepājā dalībai [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]] pret [[lielinieki]]em. Vienību sāka veidot [[rotmistrs]] V. fon Rozenbergs ar Vācijas okupācijas varas iestāžu akceptu septembrī, par vienības komandieri tika iecelts ģenerālis P.Simanskis (štāba priekšnieks Rozenbergs). 30. decembrī ģenerālis Simanskis izdeva oficiālu pavēli par vienības dibināšanu. Bija iecerēta kā pretlielinieciskās [[Ziemeļu armija]]s daļa. 1919. gada janvārī tika saņemta ziņa, ka Ziemeļu armijas organizēšana izjukusi (kodols - [[Atsevišķais Pleskavas korpuss]] - sakauts), bet tās iecerētais komandieris grāfs F.Kellers gājis bojā Kijevā. Vienības atbalstam tika izveidota saimnieciskā AIzsardzības padome ar G.Derjuginu vadībā, kas risināja finanšu un apgādes jautājumus (sabiedrotie atsacījās vienību apbruņot, bet ar vāciešiem tās vadība nevēlējās saistīties). 6. janvārī Liepājas brīvprātīgo strēlnieku vienība tika likvidēta. V. Rozenbergs devās uz Berlīni, kur pievienojās pretlieliniecisko spēku organizētājiem. Bijušais vienības personālsastāvs vai nu izklīda, vai iestājās [[Līvena nodaļa|Līvena nodaļā]]. |
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
| − | * Čapenko A. Firsta Anatola Līvena Liepājas brīvprātīgo strēlnieku vienības izveidošanās un cīņas Latvijas teritorijā 1919. gadā // Latvijas Kara muzeja gadagrāmata IV. – Rīga, 2003. – 95.–110. | + | * Čapenko A. Firsta Anatola Līvena Liepājas brīvprātīgo strēlnieku vienības izveidošanās un cīņas Latvijas teritorijā 1919. gadā // Latvijas Kara muzeja gadagrāmata IV. – Rīga, - 2003. – 95.–110. |
| + | * Pāvels Bermonts-Avalovs. Cīņā pret boļševismu. Pāvela Bermonta-Avalova atmiņas par 1919. gada notikumiem Latvijā. - Zvaigzne ABC: Rīga, 2015., 344 lpp. ISBN 978-9934-0-4847-0 | ||
[[Kategorija:Latvijas Neatkarības karš]] | [[Kategorija:Latvijas Neatkarības karš]] | ||
[[Kategorija:Krievijas "balto" armijas]] | [[Kategorija:Krievijas "balto" armijas]] | ||
Pašreizējā versija, 2015. gada 1. augusts, plkst. 05.57
Liepājas brīvprātīgo vienība (kr. Либавский добровольческий отряд) - krievu monarhistu militāra vienība, kas 1918. gada septembrī un oktobrī tika formēta Liepājā dalībai Krievijas pilsoņu karā pret lieliniekiem. Vienību sāka veidot rotmistrs V. fon Rozenbergs ar Vācijas okupācijas varas iestāžu akceptu septembrī, par vienības komandieri tika iecelts ģenerālis P.Simanskis (štāba priekšnieks Rozenbergs). 30. decembrī ģenerālis Simanskis izdeva oficiālu pavēli par vienības dibināšanu. Bija iecerēta kā pretlielinieciskās Ziemeļu armijas daļa. 1919. gada janvārī tika saņemta ziņa, ka Ziemeļu armijas organizēšana izjukusi (kodols - Atsevišķais Pleskavas korpuss - sakauts), bet tās iecerētais komandieris grāfs F.Kellers gājis bojā Kijevā. Vienības atbalstam tika izveidota saimnieciskā AIzsardzības padome ar G.Derjuginu vadībā, kas risināja finanšu un apgādes jautājumus (sabiedrotie atsacījās vienību apbruņot, bet ar vāciešiem tās vadība nevēlējās saistīties). 6. janvārī Liepājas brīvprātīgo strēlnieku vienība tika likvidēta. V. Rozenbergs devās uz Berlīni, kur pievienojās pretlieliniecisko spēku organizētājiem. Bijušais vienības personālsastāvs vai nu izklīda, vai iestājās Līvena nodaļā.
Literatūra par šo tēmu
- Čapenko A. Firsta Anatola Līvena Liepājas brīvprātīgo strēlnieku vienības izveidošanās un cīņas Latvijas teritorijā 1919. gadā // Latvijas Kara muzeja gadagrāmata IV. – Rīga, - 2003. – 95.–110.
- Pāvels Bermonts-Avalovs. Cīņā pret boļševismu. Pāvela Bermonta-Avalova atmiņas par 1919. gada notikumiem Latvijā. - Zvaigzne ABC: Rīga, 2015., 344 lpp. ISBN 978-9934-0-4847-0
