Atšķirības starp "Liepupe" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Meķes muiža''', kopš 1921. gada '''Liepupe''' (''Pernigel'' - ''Pernigogel'' [1372], ''Perneyegel'' [1474], ''Perneyogel, Pernygel'' [1495], ''Perniel'' [XVI gs.], ''Pernigele'' [1909]) - [[muiža]] Valmieras novadā, Vidzemē. | '''Meķes muiža''', kopš 1921. gada '''Liepupe''' (''Pernigel'' - ''Pernigogel'' [1372], ''Perneyegel'' [1474], ''Perneyogel, Pernygel'' [1495], ''Perniel'' [XVI gs.], ''Pernigele'' [1909]) - [[muiža]] Valmieras novadā, Vidzemē. | ||
| − | Pirmo reizi avotos kā kunga sēta ar novadu minēta 1403. gadā. Pirms tam šo [[lēnis|lēni]] valdījis Rīgas arhibīskapa [[vasalis]] Zanders Pernejogels, kopš 1385. gada Henekins Pitkevers (?-1403). Pēc Pitkevera nāves valdījums tika izlēņots Heinriham [[Fītinghofi|Fītinghofam]]. 1435. gadā muiža nonāca [[Ikskili|Ikskilu]] dzimtas valdījumā. 1467. gadā Georgs Ikskils pārdeva par 9000 [[mārka|mārkām]] savas tiesības uz lēni Heinrhiham [[Koskuli|Koskulam]]. 1490. gadā muižu par 8000 mārkām nopirka Voldemars [[Rozeni|Rozenam]]. Pēc [[Žečpospoļitas-Zviedrijas karš (1600.-1629.)|Žečpospoļitas-Zviedrijas kara]] un 1629. gada septembrī noslēgtā [[Altmarkas pamiers|Altmarkas pamiera]] muiža nonāca Zviedrijas karaļa valdījumā. 1630. gadā tā kā lēnis - bruņinieku muiža - tika piešķirta [[Brīvkungs|brīvkungam]] Hansam Heinriham fon [[Tīzanhauzeni|Tīzenhauzenam]] (1592-1662). Pēc kapteiņa Georga fon Tīzenhauzena (?-1710) nāves īpašumu mantoja tā māsa Anna Elizabete fon Meka, un muiža nonāca [[Meki|fon Meku]] dzimtas īpašumā. | + | Pirmo reizi avotos kā kunga sēta ar novadu minēta 1403. gadā. Pirms tam šo [[lēnis|lēni]] valdījis Rīgas arhibīskapa [[vasalis]] Zanders Pernejogels, kopš 1385. gada Henekins Pitkevers (?-1403). Pēc Pitkevera nāves valdījums tika izlēņots Heinriham [[Fītinghofi|Fītinghofam]]. 1435. gadā muiža nonāca [[Ikskili|Ikskilu]] dzimtas valdījumā. 1467. gadā Georgs Ikskils pārdeva par 9000 [[mārka|mārkām]] savas tiesības uz lēni Heinrhiham [[Koskuli|Koskulam]]. 1490. gadā muižu par 8000 mārkām nopirka Voldemars [[Rozeni|Rozenam]]. Pēc [[Žečpospoļitas-Zviedrijas karš (1600.-1629.)|Žečpospoļitas-Zviedrijas kara]] un 1629. gada septembrī noslēgtā [[Altmarkas pamiers|Altmarkas pamiera]] muiža nonāca Zviedrijas karaļa valdījumā. 1630. gadā tā kā lēnis - bruņinieku muiža - tika piešķirta [[Brīvkungs|brīvkungam]] Hansam Heinriham fon [[Tīzanhauzeni|Tīzenhauzenam]] (1592-1662). Pēc kapteiņa Georga fon Tīzenhauzena (?-1710) nāves īpašumu mantoja tā māsa Anna Elizabete fon Meka, un 1726. gadā muiža nonāca [[Meki|fon Meku]] dzimtas īpašumā. |
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2015. gada 25. oktobris, plkst. 15.49
Meķes muiža, kopš 1921. gada Liepupe (Pernigel - Pernigogel [1372], Perneyegel [1474], Perneyogel, Pernygel [1495], Perniel [XVI gs.], Pernigele [1909]) - muiža Valmieras novadā, Vidzemē.
Pirmo reizi avotos kā kunga sēta ar novadu minēta 1403. gadā. Pirms tam šo lēni valdījis Rīgas arhibīskapa vasalis Zanders Pernejogels, kopš 1385. gada Henekins Pitkevers (?-1403). Pēc Pitkevera nāves valdījums tika izlēņots Heinriham Fītinghofam. 1435. gadā muiža nonāca Ikskilu dzimtas valdījumā. 1467. gadā Georgs Ikskils pārdeva par 9000 mārkām savas tiesības uz lēni Heinrhiham Koskulam. 1490. gadā muižu par 8000 mārkām nopirka Voldemars Rozenam. Pēc Žečpospoļitas-Zviedrijas kara un 1629. gada septembrī noslēgtā Altmarkas pamiera muiža nonāca Zviedrijas karaļa valdījumā. 1630. gadā tā kā lēnis - bruņinieku muiža - tika piešķirta brīvkungam Hansam Heinriham fon Tīzenhauzenam (1592-1662). Pēc kapteiņa Georga fon Tīzenhauzena (?-1710) nāves īpašumu mantoja tā māsa Anna Elizabete fon Meka, un 1726. gadā muiža nonāca fon Meku dzimtas īpašumā.
Literatūra par šo tēmu
Zaļuma Kristīne. Liepupes muiža. - Lauku avīze: Rīga, 2014., 160 lpp. ISBN 978-9934-15-053-1
