Atšķirības starp "Lilberns Džons" versijām
m |
m |
||
| 2. rindiņa: | 2. rindiņa: | ||
'''Džons Lilberns''' (''John Lilburne'', 1614.-1657.) – [[Leveleri|leveleru]] ideologs un līderis, pamfletists. | '''Džons Lilberns''' (''John Lilburne'', 1614.-1657.) – [[Leveleri|leveleru]] ideologs un līderis, pamfletists. | ||
| − | Dzimis 1618. gadā [[Anglijas karaliste|Anglijas karalistē]], ziemeļos, Dergemas grāfistē, [[Džentriji|džentrija]] Ričarda Lilberna ģimenē. Guvis minimālu pamatizglītību, tad, atbilstoši džentriju vidū valdošajai tradīcijai jaunākos dēlus orientēt uz tirdzniecību vai rūpniecību, iekārtots mācībā Londonā pie audumu tirgotāja. Uzkalpojās par palīgu, kam jau uzticēja saimnieka vārdā veikt mazāk svarīgus darījumus (darba darīšanās vairākkārt bijis Holandē). Aizrāvās ar tur drukāto [[Puritāņi|puritāņu]] literatūru, kontrabandas ceļā to veda uz Angliju. 1637. gadā arestēts un tiesāts [[Zvaigžņu palāta|Zvaigžņu palātā]] (piesprieda 500 sterliņu mārciņu sodu, pērienu un kauna stabu). 1638. gada 18. aprīlī sods tika izpildīts, pēc kura Lilbernu atkal ieslodzīja cietumā, no kura to atbrīvoja tikai t.s. [[ilgais parlaments]] 1641. gada maijā. Šim ieslodzījuma laikam veltīts viņa pirmais pamflets "Džona Lilberna atklātā vēstule Flitas cietuma apsargiem" (1640.). | + | Dzimis 1618. gadā [[Anglijas karaliste|Anglijas karalistē]], ziemeļos, Dergemas grāfistē, [[Džentriji|džentrija]] Ričarda Lilberna ģimenē. Guvis minimālu pamatizglītību, tad, atbilstoši džentriju vidū valdošajai tradīcijai jaunākos dēlus orientēt uz tirdzniecību vai rūpniecību, 1630. gadā iekārtots mācībā Londonā pie audumu tirgotāja. Uzkalpojās par palīgu, kam jau uzticēja saimnieka vārdā veikt mazāk svarīgus darījumus (darba darīšanās vairākkārt bijis Holandē). Aizrāvās ar tur drukāto [[Puritāņi|puritāņu]] literatūru, kontrabandas ceļā to veda uz Angliju. 1637. gadā arestēts un tiesāts [[Zvaigžņu palāta|Zvaigžņu palātā]] (piesprieda 500 sterliņu mārciņu sodu, pērienu un kauna stabu). 1638. gada 18. aprīlī sods tika izpildīts, pēc kura Lilbernu atkal ieslodzīja cietumā, no kura to atbrīvoja tikai t.s. [[ilgais parlaments]] 1641. gada maijā. Šim ieslodzījuma laikam veltīts viņa pirmais pamflets "Džona Lilberna atklātā vēstule Flitas cietuma apsargiem" (1640.). Piedalījās pirmajā Anglijas pilsoņu karā (1642.-1646.), dienot [[Parlaments|Parlamenta]] armijā. 1642. jau [[apakšpulkvedis]]. 1642. novembrī saņemts gūstā, bet atbrīvots gūstekņu apmaiņas procesā. Piedalījās kaujā pie Marstonmūras (2.07.1644.). 1645. gadā, nevēloties kalpot [[Presbiteriāņi|presbiteriāņu]] valdībai, kuru publiski gānīja savos pamfletos, pameta armiju. Kopā ar Volvinu, Overtonu u.c. pārstāvēja [[Independisti|independistu]] radikālo spārnu, krasi iestājoties par [[monarhija]]s kā tādas likvidēšanu. 19.07.1645. apcietināts par musināšanu. Ņūgeitas cietumā esot, uzrakstīja pamfletu "Par dabisko tiesību aizsardzību Anglijā" (10.10.1645.). 1646. gada 11. jūnijā tiesāts - piesprieda 40 000 sterliņu mārciņu soda un ieslodzījumu Tauerā (esot ieslodzījumā, aktīvi rakstīja politiskas programmas un pamfletus, kurus izplatīja galvaspilsētā). Noformulēja [[buržuāzija]]s varas politiskās doktrīnas pamatus un aicināja tos ieviest. Pamatojoties uz [[Dabiskās tiesības|dabisko tiesību teoriju]], iestājās par tautas suverenitātes ideju, vispārējām vēlēšanu tiesībām, referenduma tiesībām, valsts varas republikānisko formu, likumdošanas, izpildu varas un tiesu varas nošķiršanu u.tml. 1648. gadā no cietuma atbrīvots. |
| − | |||
| − | Piedalījās Anglijas pilsoņu karā. Kopā ar Volvinu, Overtonu u.c. pārstāvēja radikālo spārnu, krasi iestājoties par [[monarhija]]s kā tādas likvidēšanu. | ||
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 26. janvāris, plkst. 12.54
Džons Lilberns (John Lilburne, 1614.-1657.) – leveleru ideologs un līderis, pamfletists.
Dzimis 1618. gadā Anglijas karalistē, ziemeļos, Dergemas grāfistē, džentrija Ričarda Lilberna ģimenē. Guvis minimālu pamatizglītību, tad, atbilstoši džentriju vidū valdošajai tradīcijai jaunākos dēlus orientēt uz tirdzniecību vai rūpniecību, 1630. gadā iekārtots mācībā Londonā pie audumu tirgotāja. Uzkalpojās par palīgu, kam jau uzticēja saimnieka vārdā veikt mazāk svarīgus darījumus (darba darīšanās vairākkārt bijis Holandē). Aizrāvās ar tur drukāto puritāņu literatūru, kontrabandas ceļā to veda uz Angliju. 1637. gadā arestēts un tiesāts Zvaigžņu palātā (piesprieda 500 sterliņu mārciņu sodu, pērienu un kauna stabu). 1638. gada 18. aprīlī sods tika izpildīts, pēc kura Lilbernu atkal ieslodzīja cietumā, no kura to atbrīvoja tikai t.s. ilgais parlaments 1641. gada maijā. Šim ieslodzījuma laikam veltīts viņa pirmais pamflets "Džona Lilberna atklātā vēstule Flitas cietuma apsargiem" (1640.). Piedalījās pirmajā Anglijas pilsoņu karā (1642.-1646.), dienot Parlamenta armijā. 1642. jau apakšpulkvedis. 1642. novembrī saņemts gūstā, bet atbrīvots gūstekņu apmaiņas procesā. Piedalījās kaujā pie Marstonmūras (2.07.1644.). 1645. gadā, nevēloties kalpot presbiteriāņu valdībai, kuru publiski gānīja savos pamfletos, pameta armiju. Kopā ar Volvinu, Overtonu u.c. pārstāvēja independistu radikālo spārnu, krasi iestājoties par monarhijas kā tādas likvidēšanu. 19.07.1645. apcietināts par musināšanu. Ņūgeitas cietumā esot, uzrakstīja pamfletu "Par dabisko tiesību aizsardzību Anglijā" (10.10.1645.). 1646. gada 11. jūnijā tiesāts - piesprieda 40 000 sterliņu mārciņu soda un ieslodzījumu Tauerā (esot ieslodzījumā, aktīvi rakstīja politiskas programmas un pamfletus, kurus izplatīja galvaspilsētā). Noformulēja buržuāzijas varas politiskās doktrīnas pamatus un aicināja tos ieviest. Pamatojoties uz dabisko tiesību teoriju, iestājās par tautas suverenitātes ideju, vispārējām vēlēšanu tiesībām, referenduma tiesībām, valsts varas republikānisko formu, likumdošanas, izpildu varas un tiesu varas nošķiršanu u.tml. 1648. gadā no cietuma atbrīvots.
Literatūra par šo tēmu
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 237. lpp.
- Лильберн Д. Памфлеты. - Соцэкгиз: Москва, 1937 - C. 119
- Ефимов И.М. Свергнуть всякое иго: Повесть о Джоне Лилберне. - Политиздат: Москва, 1977 - C. 399
- Барг М.А. Великая английская революция в портретах её деятелей. - Мысль: Москва, 1991
- Попов-Ленский И.Л. Лильберн и левеллеры. - Москва- Ленинград, 1928
- Левин Г.Р. Демократическое движение в английской буржуазной революции. - Ленинград, 1973
