Atšķirības starp "Livonijas ordinācijas" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Livonijas ordinācijas''' (vidusl.lat. ''Ordinationes Livoniae'') - 1589. un 1598. gadu Žečpospoļitas Seima lēmumi par [[Pārdaugavas hercogiste]]s pārvaldi un muižnieku privilēģijām. 1589. gada ordinācijas postulēja Polijas un Lietuvas muižnieku tiesisko vienlīdzību amatu un muižu iegūšanā, ierobežoja vācu izcelsmes muižnieku privilēģijas (tie nedrīkstēja kļūt par [[Stārasts|stārastiem]], netika apstiprināti pirms 1539. gadam saņemtie [[Lēnis|lēņi]]). Kara ar Zviedriju draudu ietekmē šos ierobežojumus atcēla. | + | '''Livonijas ordinācijas''' (vidusl.lat. ''Ordinationes Livoniae'') - 1589. un 1598. gadu Žečpospoļitas karaļa [[Sigismunds III Vaza (Žečpospoļitas karalis|Sigismunda III Vazas]] un Seima lēmumi par [[Pārdaugavas hercogiste]]s pārvaldi un muižnieku privilēģijām. 1589. gada ordinācijas postulēja Polijas un Lietuvas muižnieku tiesisko vienlīdzību amatu un muižu iegūšanā, ierobežoja vācu izcelsmes muižnieku privilēģijas (tie nedrīkstēja kļūt par [[Stārasts|stārastiem]], netika apstiprināti pirms 1539. gadam saņemtie [[Lēnis|lēņi]]). Kara ar Zviedriju draudu ietekmē šos ierobežojumus atcēla. |
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
Versija, kas saglabāta 2008. gada 11. novembris, plkst. 16.19
Livonijas ordinācijas (vidusl.lat. Ordinationes Livoniae) - 1589. un 1598. gadu Žečpospoļitas karaļa Sigismunda III Vazas un Seima lēmumi par Pārdaugavas hercogistes pārvaldi un muižnieku privilēģijām. 1589. gada ordinācijas postulēja Polijas un Lietuvas muižnieku tiesisko vienlīdzību amatu un muižu iegūšanā, ierobežoja vācu izcelsmes muižnieku privilēģijas (tie nedrīkstēja kļūt par stārastiem, netika apstiprināti pirms 1539. gadam saņemtie lēņi). Kara ar Zviedriju draudu ietekmē šos ierobežojumus atcēla.
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Rīga: Divergens, 2001., 16. lpp.
