Atšķirības starp "Māceklis" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
 
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Māceklis''' (vc. ''Lehrling'', an. ''apprentice'', kr. ''ученик'') - zemākās kategorijas [[cunfte]]s amatnieks Eiropā viduslaikos un jaunajos laikos, kurš noslēdzis līgumu ar [[Meistars|meistaru]] par apmācību amatā, apgūstot amata prasmes un strādājot bez maksas, tikai par vēdera tiesu. ''Mācekļi'' dzīvoja meistara mājā, strādāja tā darbnīcā un pēc apmācības laika iztecēšanas un amata prasmju pierādīšanas varēja kļūt par [[Zellis|zeļļiem]].
+
'''Māceklis''' (vc. ''Lehrling'', an. ''apprentice'', kr. ''ученик'') - zemākās kategorijas amatniecībā iesaistītais Eiropā viduslaikos un jaunajos laikos. Jaunietis kuršu [[Meistars|meistars]] pieņēmis apmācīt amatā, apgūt amata prasmes. ''Mācekļi'' dzīvoja meistara mājā, strādāja tā darbnīcā bez maksas, tikai par vēdera tiesu. Darba iemaņas māceklim visbiežāk ierādīja jau apmācību guvušie darbinieki - [[zeļļi]]. Demonstrējot spējas apgūt amatu un iemaņas, māceklis varēja kļūt par zelli.
  
Rīgā XIV-XV gs. ''mācekļa'' apmācības laiks bija 1-2 gadi, bet vēlāk, lai ilgstošāk izmantotu bezmaksas darbaspēku, meistari pagarināja apmācības laiku līdz 3-10 gadiem. Kopš XVIII gs. ''mācekļiem'' dažās cunftēs sāka par darbu mazliet maksāt.
+
Rīgā XIV-XV gs. ''mācekļa'' apmācības laiks bija 1-2 gadi, bet vēlāk, lai ilgstošāk izmantotu bezmaksas darbaspēku, meistari dažkārt pagarināja apmācības laiku līdz 3-10 gadiem. Kopš XVIII gs. ''mācekļiem'' dažās cunftēs sāka par darbu mazliet maksāt.
 +
 
 +
Skat. arī [[cunfte]]
  
 
==== Literatūra par šo tēmu ====
 
==== Literatūra par šo tēmu ====

Pašreizējā versija, 2020. gada 30. janvāris, plkst. 19.23

Māceklis (vc. Lehrling, an. apprentice, kr. ученик) - zemākās kategorijas amatniecībā iesaistītais Eiropā viduslaikos un jaunajos laikos. Jaunietis kuršu meistars pieņēmis apmācīt amatā, apgūt amata prasmes. Mācekļi dzīvoja meistara mājā, strādāja tā darbnīcā bez maksas, tikai par vēdera tiesu. Darba iemaņas māceklim visbiežāk ierādīja jau apmācību guvušie darbinieki - zeļļi. Demonstrējot spējas apgūt amatu un iemaņas, māceklis varēja kļūt par zelli.

Rīgā XIV-XV gs. mācekļa apmācības laiks bija 1-2 gadi, bet vēlāk, lai ilgstošāk izmantotu bezmaksas darbaspēku, meistari dažkārt pagarināja apmācības laiku līdz 3-10 gadiem. Kopš XVIII gs. mācekļiem dažās cunftēs sāka par darbu mazliet maksāt.

Skat. arī cunfte

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 186. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu