Atšķirības starp "Mākslas partejiskums" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Mākslas partejiskums''' (kr. ''партийность искусства'') - termins [[ | + | '''Mākslas partejiskums''' (kr. ''партийность искусства'') - termins [[Ļeņinisms|ļeņinisma]] pieņemtajās ideoloģiskajās nostādnēs, - "mākslas idejiskās ievirzes izpausme, noteiktas sabiedrības šķiras interešu aizstāvēšana un sargāšana mākslas darbā", ar ko tika pamatota mākslas un kultūras dzīves ideoloģizācija. To izvirzīja [[Ļeņins]] savā publikācijā "Partijas organizācija un partijas literatūra" (1905.), kritizējot "tīrās mākslas mākslai" ideju, bet teorētiski nopamatoja [[Lunačarskis Anatolijs|A.Lunačarskis]] 20. gados. Tika definēts, ka māksla un kultūra ''a priori'' nevar būt apolitiska, un "lozungs par daiļrades bezpartejiskumu nav nekas cits kā buržuāziskā partejiskuma maskēšanas forma", kur "lielākā daļa mākslas darbinieku pakļauj savu jaunradi kapitāla interesēm". ''Mākslas partejiskuma'' principu ievērošana vai neievērošana daiļradē, lielā mērā noteica mākslinieka karjeras iespējas PSRS. Līdzīgas ideoloģiskas nostādnes XX gs. vērojamas praktiski visos totalitārajos, autoritārajos režīmos un, mazāk izteiktas, arī vairākās demokrātijas zemēs. |
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
| 22. rindiņa: | 22. rindiņa: | ||
* [http://www.ladoshki.com/32274-books-книга-Партийность-и-реализм.htm Лифшиц M. Партийность и реализм.] | * [http://www.ladoshki.com/32274-books-книга-Партийность-и-реализм.htm Лифшиц M. Партийность и реализм.] | ||
| − | [[Kategorija: | + | [[Kategorija:Marksisms]] |
Pašreizējā versija, 2010. gada 29. oktobris, plkst. 15.08
Mākslas partejiskums (kr. партийность искусства) - termins ļeņinisma pieņemtajās ideoloģiskajās nostādnēs, - "mākslas idejiskās ievirzes izpausme, noteiktas sabiedrības šķiras interešu aizstāvēšana un sargāšana mākslas darbā", ar ko tika pamatota mākslas un kultūras dzīves ideoloģizācija. To izvirzīja Ļeņins savā publikācijā "Partijas organizācija un partijas literatūra" (1905.), kritizējot "tīrās mākslas mākslai" ideju, bet teorētiski nopamatoja A.Lunačarskis 20. gados. Tika definēts, ka māksla un kultūra a priori nevar būt apolitiska, un "lozungs par daiļrades bezpartejiskumu nav nekas cits kā buržuāziskā partejiskuma maskēšanas forma", kur "lielākā daļa mākslas darbinieku pakļauj savu jaunradi kapitāla interesēm". Mākslas partejiskuma principu ievērošana vai neievērošana daiļradē, lielā mērā noteica mākslinieka karjeras iespējas PSRS. Līdzīgas ideoloģiskas nostādnes XX gs. vērojamas praktiski visos totalitārajos, autoritārajos režīmos un, mazāk izteiktas, arī vairākās demokrātijas zemēs.
Literatūra par šo tēmu
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 254. lpp.
- Partejiskuma nedziestošā uguns sirdīs lai kvēlo. // Literatūra un Māksla. 1963. gada 25. maijs
- Artmane V. Partejiskums un daži tagadnes mākslas kultūras attīstības jautājumi. // Laikam līdzi : rakstu krājums. - Liesma: Rīga, 1983. - 242 lpp.
- Голомшток И. Тоталитарное искусство.
- Козлов А. Партийность - основа Советского изобразительного искусства. - Художник РСФСР: Ленинград , 1963, 96 с.
Resursi internetā par šo tēmu
- LPSR MP Galvenās pārvaldes valsts noslēpumu aizsardzībai presē priekšnieces A. Lucevičas ziņojums Latvijas Komunistiskās partijas CK par politiskās cenzūras darbību 1974./1975. gadā.
- Ekmanis R. Kultūras situācija Latvijā 1968. gadā. // Jaunā Gaita nr. 74, 1969.
- Партийность искусства - Электронная библиотека по философии
- Лелевич Г. Партийная политика в искусстве. // На посту. 1923. N 4. С. 29-48
- Значение слова "Партийность" в Большой Советской Энциклопедии
- Партийность искусства.
- Овсянников М.Ф. Маркс, Энгельс, Ленин об искусстве. - Искусство: Москва, 1965
- Лифшиц M. Партийность и реализм.
