Atšķirības starp "Mūku bruņinieku ordeņi" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m (Resursi internetā par šo tēmu)
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
[[Attēls:Ritterordens_in_Europa.jpg‎‎|right|thumb|200px|Mūku-bruņinieku ordeņu valdījumi Eiropā XIV gs.]]
 
[[Attēls:Ritterordens_in_Europa.jpg‎‎|right|thumb|200px|Mūku-bruņinieku ordeņu valdījumi Eiropā XIV gs.]]
 +
Laicīgie bruņinieki cīņās bieži vien sevi pierādīja kā demoralizēti un militārajai disciplīnai pakļauties nespējīgi karotāji. Tādēļ, apvienojot [[Mūks|mūku]] un [[Bruņinieks|bruņinieku]] vienā personā, krusta karu ideologs, svētais [[Bernards no Klervo]] bija iecerējis izveidot jauno bruņniecību – "Kristus kareivjus", - kas pret ļaunumu savā sirdī cīnītos ar svētu dzīvi, bet pret ārējo ļaunumu – kristīgās ticības ienaidniekiem – ar zobenu. Brāļu bruņinieku dzīves kārtību regulēja īpaši noteikumi – statūti. Stingri disciplinētie garīgo bruņinieku ordeņi kļuva par noteicošo militāro spēku krusta karos pret [[Saracēņi|saracēņiem]] [[Mazāzija|Mazāzijā]]. Brāļi bruņinieki veidoja ordeņa karaspēka kodolu – smagi bruņoto kavalēriju.
 
* [[Maltas ordenis]]
 
* [[Maltas ordenis]]
 
* [[Templiešu ordenis]]
 
* [[Templiešu ordenis]]

Versija, kas saglabāta 2009. gada 1. jūnijs, plkst. 05.53

Mūku-bruņinieku ordeņu valdījumi Eiropā XIV gs.

Laicīgie bruņinieki cīņās bieži vien sevi pierādīja kā demoralizēti un militārajai disciplīnai pakļauties nespējīgi karotāji. Tādēļ, apvienojot mūku un bruņinieku vienā personā, krusta karu ideologs, svētais Bernards no Klervo bija iecerējis izveidot jauno bruņniecību – "Kristus kareivjus", - kas pret ļaunumu savā sirdī cīnītos ar svētu dzīvi, bet pret ārējo ļaunumu – kristīgās ticības ienaidniekiem – ar zobenu. Brāļu bruņinieku dzīves kārtību regulēja īpaši noteikumi – statūti. Stingri disciplinētie garīgo bruņinieku ordeņi kļuva par noteicošo militāro spēku krusta karos pret saracēņiem Mazāzijā. Brāļi bruņinieki veidoja ordeņa karaspēka kodolu – smagi bruņoto kavalēriju.

Literatūra

No kreisās uz labo: Tā Kunga kapa ordeņa, Joanītu (Maltas) ordeņa, Tempļa ordeņa, Sv. Jēkaba (San Iago) un Teitoņu ordeņa bruņinieki.
  • Jean Schoos. Die Orden und Ehrenzeichen des Großherzogtums Luxemburg und des ehemaligen Herzogtums Nassau in Vergangenheit und Gegenwart. - Luxembourg,1990
  • Die geistliche Ritterorden Europas. - Sigmaringen, 1980
  • Christian Steeb. Die Ritterbünde des Spätmittelalters, Ihre Entstehung und Bedeutung für die Entwicklung des europäischen Ordenswesen. - Graz, 1996
  • Holger Kruse, Werner Paravicini, Andreas Ranft. Ritterorden und Adelsgesellschaften im spätmittelalterlichen Deutschland. - Frankfurt am Main, 1991
  • Frommer. Über Ordens-Insignien auf mittelalterlichen Grabdenkmalen. / Mitteilungen der k.k. Zentral-Commission zur Erhaltung der Baudenkmale, 15, Wien, 1870
  • Heinrich F. Michetschläger. Das Ordenswesen der gewesenen Österreichisch-Ungarischen Monarchie. - Wien, 1918/19

  • Bonnani Fillipo. Catalogo degli ordini equestri e militari. - Rom, 1771

  • Seward, Desmond. The Monks of War: The Military Religious Orders. - Penguin Books: London, 1995, ISBN 0-14-019501-7

Resursi internetā par šo tēmu