Majestātes tiesības

Majestātes tiesības (lat. ius maiestatis, no maiestas, maiestatis - "diženums") - monarha personīgās tiesības viduslaikos: īpašumtiesības uz visu valsts teritoriju, neaizskaramība jeb tiesiskā imunitāte u.c. valsts galvas tiesības. Piemēram, 1794. gadā Vispārējās zemes tiesības Prūsijas karalistē par majestātes tiesībām uzskatīja ārlietas, likumdošanu, tiesas spriešanu, naudas kalšanu, valsts pārvaldes iestāžu kontroli un nodokļus.

Nosaukums citās valodās:

• vāciski: Hoheitsrecht
• angliski: "sovereign right"

Literatūra

• Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens, Rīga, 2001., 85. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu

• Hoheitsrecht - Das Politiklexikon