Atšķirības starp "Manetons no Sebennitas" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Manetons no Sebennitas''' (sengr. ''Μανέθων ὁ Σεβέννυτος - Manēto ho Sebēnnitos'', lat. ''Manetho'', IV-III gs.p.m.ē.) - priesteris, vēsturnieks. | + | '''Manetons no Sebennitas''' (sengr. ''Μανέθων ὁ Σεβέννυτος - Manēto ho Sebēnnitos'', lat. ''Manetho'', IV-III gs.p.m.ē.) - priesteris, vēsturnieks. Dzimis ap 300. g.p.m.ē. Nīlas deltas pilsētā Sebennitā, [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]]. Par dzīvi ziņu praktiski nav. Domājams, dzīvojis un darbojies Ptolemeja I Sotera (305.-283. g.p.m.ē.) un Ptolemeja II Filadelfa (285.-246. g.p.m.ē.) laikā. It kā bijis Saules dieva Ra virspriesteris (''ιερογραμματευς'') kādā no Heliopoles tempļiem (lai gan min, ka viņš varējis būt Serapisa kulta kalpotājs). Runājis un rakstījis sengrieķu valodā. Viņam piedēvē tādus sacerējumus kā "Ēģiptes zemes senatnes notikumi" jeb "Aigyptiaka", "Svētā grāmata", "Epitomas fizikā" (''Φυσικων επιτομη''), "Par svētkiem" (''Περι ‘Εορτων''), "Par seno un cēlo" (''Περι αρχαισμου και ευσεβειας''), "Pret Hērodotu" (''Τα προς ‘Ηροδοτου''), "Sotisa grāmata", "Apotelesmātika" (''’Αποτελεσματικα'') u.c. No Manetona darbiem saglabājušies tikai īsi fragmenti citu autoru pārstāstā - [[Flāvijs Jozefs|Jozefa Flāvija]] (m. ē. I gs.) un Eisēbija (IV gs.) u.c. darbos, kuros tie citēti. Pirmais periodizējis Senās Ēģiptes vēsturi un ieviesis tās monarhu iedalījumu 30 dinastijās laikā no t.s. ''pirmsdinastiju'' perioda līdz pat Ēģiptes iekļaušanai [[Maķedonijas valsts|Maķedonijas valstī]]. |
| − | |||
| − | Dzimis ap 300. g.p.m.ē. Nīlas deltas pilsētā Sebennitā, [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]]. Par dzīvi ziņu praktiski nav. | ||
| − | |||
| − | |||
[[Kategorija:M]] | [[Kategorija:M]] | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 9. septembris, plkst. 16.40
Manetons no Sebennitas (sengr. Μανέθων ὁ Σεβέννυτος - Manēto ho Sebēnnitos, lat. Manetho, IV-III gs.p.m.ē.) - priesteris, vēsturnieks. Dzimis ap 300. g.p.m.ē. Nīlas deltas pilsētā Sebennitā, Ēģiptē. Par dzīvi ziņu praktiski nav. Domājams, dzīvojis un darbojies Ptolemeja I Sotera (305.-283. g.p.m.ē.) un Ptolemeja II Filadelfa (285.-246. g.p.m.ē.) laikā. It kā bijis Saules dieva Ra virspriesteris (ιερογραμματευς) kādā no Heliopoles tempļiem (lai gan min, ka viņš varējis būt Serapisa kulta kalpotājs). Runājis un rakstījis sengrieķu valodā. Viņam piedēvē tādus sacerējumus kā "Ēģiptes zemes senatnes notikumi" jeb "Aigyptiaka", "Svētā grāmata", "Epitomas fizikā" (Φυσικων επιτομη), "Par svētkiem" (Περι ‘Εορτων), "Par seno un cēlo" (Περι αρχαισμου και ευσεβειας), "Pret Hērodotu" (Τα προς ‘Ηροδοτου), "Sotisa grāmata", "Apotelesmātika" (’Αποτελεσματικα) u.c. No Manetona darbiem saglabājušies tikai īsi fragmenti citu autoru pārstāstā - Jozefa Flāvija (m. ē. I gs.) un Eisēbija (IV gs.) u.c. darbos, kuros tie citēti. Pirmais periodizējis Senās Ēģiptes vēsturi un ieviesis tās monarhu iedalījumu 30 dinastijās laikā no t.s. pirmsdinastiju perioda līdz pat Ēģiptes iekļaušanai Maķedonijas valstī.
