Atšķirības starp "Manrihters" versijām
No ''Vēsture''
(jauns šķirklis) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Manrihters''' (vāc. ''Mannrichter'') - amatpersona ar policejiskām funkcijām [[Virspilskungs|virspilskunga]] apgabalā no [[muižniecība]]s vidus. Manrihteriem bija jāpārrauga ceļus un tiltus, jāseko, lai savlaicīgi tiktu nomaksātas kontribūcijas, kā arī jāvada [[Lēņa vīrs|lēņa jātniekus]] uz sekošanu un vajāšanu, ja vainīgais nepildīja tiesas spriedumu. | + | '''Manrihters''' (vāc. ''Mannrichter'') - amatpersona ar policejiskām funkcijām vācu zemēs [[Virspilskungs|virspilskunga]] apgabalā no [[muižniecība]]s vidus. Manrihteriem bija jāpārrauga ceļus un tiltus, jāseko, lai savlaicīgi tiktu nomaksātas kontribūcijas, kā arī jāvada [[Lēņa vīrs|lēņa jātniekus]] uz sekošanu un vajāšanu, ja vainīgais nepildīja tiesas spriedumu. [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]] ''manrihtera'' nodeva bija 1% no simta, par viņa braucienu bija jāmaksā 3 [[Dukāts|dukāti]] un 3 [[Valsts dālderis|valsts dālderi]], bet par paziņošanu (''Innotescence'') - 1 dālderi. No nabaga atraitnēm un bāreņiem ''manrihters'' drīkstēja ņemt tikai pusi nodevas. |
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 2. februāris, plkst. 07.19
Manrihters (vāc. Mannrichter) - amatpersona ar policejiskām funkcijām vācu zemēs virspilskunga apgabalā no muižniecības vidus. Manrihteriem bija jāpārrauga ceļus un tiltus, jāseko, lai savlaicīgi tiktu nomaksātas kontribūcijas, kā arī jāvada lēņa jātniekus uz sekošanu un vajāšanu, ja vainīgais nepildīja tiesas spriedumu. Kurzemes un Zemgales hercogistē manrihtera nodeva bija 1% no simta, par viņa braucienu bija jāmaksā 3 dukāti un 3 valsts dālderi, bet par paziņošanu (Innotescence) - 1 dālderi. No nabaga atraitnēm un bāreņiem manrihters drīkstēja ņemt tikai pusi nodevas.
Literatūra par šo tēmu
- Dišlere I. Tukuma miesta attīstība un nozīme Kurzemes un Zemgales hercogistē. // Ventspils muzeja raksti. V, 2006., 147. lpp.
