Atšķirības starp "Manrihters" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
 
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Manrihters''' (vāc. ''Mannrichter'') - amatpersona ar policejiskām funkcijām vācu zemēs [[Virspilskungs|virspilskunga]] apgabalā no [[muižniecība]]s vidus. Manrihteriem bija jāpārrauga ceļus un tiltus, jāseko, lai savlaicīgi tiktu nomaksātas kontribūcijas, kā arī jāvada [[Lēņa vīrs|lēņa jātniekus]] uz sekošanu un vajāšanu, ja vainīgais nepildīja tiesas spriedumu. [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]] ''manrihtera'' nodeva bija 1% no simta, par viņa braucienu bija jāmaksā 3 [[Dukāts|dukāti]] un 3 [[Valsts dālderis|valsts dālderi]], bet par paziņošanu (''Innotescence'') - 1 dālderi. No nabaga atraitnēm un bāreņiem ''manrihters'' drīkstēja ņemt tikai pusi nodevas.
+
'''Manrihters''' (vāc. ''Mannrichter'') - amatpersona ar policejiskām funkcijām vācu zemēs [[Virspilskungs|virspilskunga]] apgabalā no [[muižniecība]]s vidus.  
  
== Literatūra par šo tēmu ==
+
[[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]] manrihteriem bija jāpārrauga ceļus un tiltus, jāseko, lai savlaicīgi tiktu nomaksātas kontribūcijas, kā arī jāvada [[Lēņa vīrs|lēņa jātniekus]] uz sekošanu un vajāšanu, ja vainīgais nepildīja tiesas spriedumu. Manrihtera nodeva bija 1% no simta, par viņa braucienu bija jāmaksā 3 [[Dukāts|dukāti]] un 3 [[Valsts dālderis|valsts dālderi]], bet par paziņošanu (''Innotescence'') - 1 dālderi. No nabaga atraitnēm un bāreņiem ''manrihters'' drīkstēja ņemt tikai pusi nodevas.
 +
 
 +
==== Literatūra par šo tēmu ====
  
 
* Dišlere I. Tukuma miesta attīstība un nozīme Kurzemes un Zemgales hercogistē. // Ventspils muzeja raksti. V, 2006., 147. lpp.
 
* Dišlere I. Tukuma miesta attīstība un nozīme Kurzemes un Zemgales hercogistē. // Ventspils muzeja raksti. V, 2006., 147. lpp.
  
 
[[Kategorija:Tituli un amati]]
 
[[Kategorija:Tituli un amati]]

Pašreizējā versija, 2014. gada 15. janvāris, plkst. 20.18

Manrihters (vāc. Mannrichter) - amatpersona ar policejiskām funkcijām vācu zemēs virspilskunga apgabalā no muižniecības vidus.

Kurzemes un Zemgales hercogistē manrihteriem bija jāpārrauga ceļus un tiltus, jāseko, lai savlaicīgi tiktu nomaksātas kontribūcijas, kā arī jāvada lēņa jātniekus uz sekošanu un vajāšanu, ja vainīgais nepildīja tiesas spriedumu. Manrihtera nodeva bija 1% no simta, par viņa braucienu bija jāmaksā 3 dukāti un 3 valsts dālderi, bet par paziņošanu (Innotescence) - 1 dālderi. No nabaga atraitnēm un bāreņiem manrihters drīkstēja ņemt tikai pusi nodevas.

Literatūra par šo tēmu

  • Dišlere I. Tukuma miesta attīstība un nozīme Kurzemes un Zemgales hercogistē. // Ventspils muzeja raksti. V, 2006., 147. lpp.