Atšķirības starp "Mazāzija" versijām
m (→Nosaukums citās valodās:) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Mazazija.png|right|thumb|300px|Mazāzijas pussala]] | [[Attēls:Mazazija.png|right|thumb|300px|Mazāzijas pussala]] | ||
'''Mazāzija''' (no lat. ''Asia minor'', no sengr. ''Μικρά Ἀσία (Mikra Asia)'') jeb '''Anatolija''' (no sengr. ''Ανατολία (Anatolía)'' - "saullēkta") - Āzijas kontinenta pussala austrumos no Bosfora jūras šauruma (mūsdienu Turcijas teritorija), kuru no ziemeļiem apskalo Melnā jūra, no dienvidiem - Vidusjūra, no rietumiem - Egejas un Marmora jūras. Garums no rietumiem uz austrumiem aptuveni 1000 km, platums (no ziemeļiem uz dienvidiem) svārstās 400-600 km. Dominē kalnains reljefs. Lielāko pussalas daļu aizņem Mazāzijas plakankalne, kas austrumos robežojas ar Armēnijas kalnieni. Mazāzijas plakankalnes iekšējā daļā izdala Anatolijas plakankalni, kuru ziemeļos ieskauj Ponta kalnu grēda, net dienvidos - Tauru kalnu grēda. Piekrastes joslā šauras zemienes ar Vidusjūras baseina augu valsti. | '''Mazāzija''' (no lat. ''Asia minor'', no sengr. ''Μικρά Ἀσία (Mikra Asia)'') jeb '''Anatolija''' (no sengr. ''Ανατολία (Anatolía)'' - "saullēkta") - Āzijas kontinenta pussala austrumos no Bosfora jūras šauruma (mūsdienu Turcijas teritorija), kuru no ziemeļiem apskalo Melnā jūra, no dienvidiem - Vidusjūra, no rietumiem - Egejas un Marmora jūras. Garums no rietumiem uz austrumiem aptuveni 1000 km, platums (no ziemeļiem uz dienvidiem) svārstās 400-600 km. Dominē kalnains reljefs. Lielāko pussalas daļu aizņem Mazāzijas plakankalne, kas austrumos robežojas ar Armēnijas kalnieni. Mazāzijas plakankalnes iekšējā daļā izdala Anatolijas plakankalni, kuru ziemeļos ieskauj Ponta kalnu grēda, net dienvidos - Tauru kalnu grēda. Piekrastes joslā šauras zemienes ar Vidusjūras baseina augu valsti. | ||
| − | |||
| − | |||
| − | |||
| − | |||
==== Nosaukums citās valodās: ==== | ==== Nosaukums citās valodās: ==== | ||
| 12. rindiņa: | 8. rindiņa: | ||
* '''franciski:''' ''d'Asie Mineure'' vai ''L’Anatolie'' | * '''franciski:''' ''d'Asie Mineure'' vai ''L’Anatolie'' | ||
* '''krieviski:''' ''Малая Азия'' vai ''Анатолия'' | * '''krieviski:''' ''Малая Азия'' vai ''Анатолия'' | ||
| + | |||
| + | == Literatūra == | ||
| + | |||
| + | * Volker Eid. Im Land des Ararat. Völker und Kulturen im Osten Anatoliens. - Wissenschaftliche Buchgesellschaft, Darmstadt, 2006 | ||
== Resursi internetā par šo tēmu == | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2008. gada 24. novembris, plkst. 16.12
Mazāzija (no lat. Asia minor, no sengr. Μικρά Ἀσία (Mikra Asia)) jeb Anatolija (no sengr. Ανατολία (Anatolía) - "saullēkta") - Āzijas kontinenta pussala austrumos no Bosfora jūras šauruma (mūsdienu Turcijas teritorija), kuru no ziemeļiem apskalo Melnā jūra, no dienvidiem - Vidusjūra, no rietumiem - Egejas un Marmora jūras. Garums no rietumiem uz austrumiem aptuveni 1000 km, platums (no ziemeļiem uz dienvidiem) svārstās 400-600 km. Dominē kalnains reljefs. Lielāko pussalas daļu aizņem Mazāzijas plakankalne, kas austrumos robežojas ar Armēnijas kalnieni. Mazāzijas plakankalnes iekšējā daļā izdala Anatolijas plakankalni, kuru ziemeļos ieskauj Ponta kalnu grēda, net dienvidos - Tauru kalnu grēda. Piekrastes joslā šauras zemienes ar Vidusjūras baseina augu valsti.
Nosaukums citās valodās:
- vāciski: Kleinasien vai Anatolien
- angliski: Asia Minor vai Anatolia
- franciski: d'Asie Mineure vai L’Anatolie
- krieviski: Малая Азия vai Анатолия
Literatūra
- Volker Eid. Im Land des Ararat. Völker und Kulturen im Osten Anatoliens. - Wissenschaftliche Buchgesellschaft, Darmstadt, 2006
