Atšķirības starp "Medemi" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
[[Attēls:Medem_Baron_Wapen.png‎|right|thumb|200px|baroni]]
 
[[Attēls:Medem_Baron_Wapen.png‎|right|thumb|200px|baroni]]
 
[[Attēls:Graf_Medem_Wappen.png‎|right|thumb|200px|grāfi]]
 
[[Attēls:Graf_Medem_Wappen.png‎|right|thumb|200px|grāfi]]
[[Barons|baroni]] un grāfi '''Medemi''' (vc. ''von Medem''), literatūrā dažkārt arī '''Mēdemi''' - sena [[Livonija]]s [[bruņniecība]]s dzimta, pirmssākumos it kā cēlusies Braunšveigas apkaimes (kur 1240. gadā avotos parādās Oberth (Albert) de Medehem). Saistībā [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeni]] un [[Livonija|Livoniju]] Medemi minēti kopš XIV gs., kad parādās Ordeņa vasalis Johans fon Medems no Vilces (''Johann von Mehdem auf Wilzen''). XVII gs. Baltijas reģionā sastopamas divas brīvkungu Medemu dzimtas līnijas, kas vairāk bijušas saistītas ar Prūsiju nekā ar Baltijas zemēm: kā vienas baronu līnijas aizsācējs minēts kāds Johanns fon Medems (''Johann Freiherr von Medem''), bet otra dzimta sākusies ar Eberhardu fon Medemu (''Eberhard Freiherr von Medem''), kura pēcteči kādu laiku mituši arī Kurzemē, bet no XVIII gs. šie baroni Medemi mita Prūsijā. Ar Baltijas grāfu dzimtu šīm ģimenēm, šķiet, nav bijusi saistība. XVIII gs. grāfa Johana Frīdriha Medema (1722.–1785.) abu dēlu - pusbrāļu - pēcteči sadalījās divās atsevišķās grāfu līnijās. Pēdējais dzimtas pārstāvis Latvijā bija grāfs Pauls Medems, kurš 1919. gadā emigrēja uz Vāciju, kur līdz mūža galam 1939. gadā dzīvoja Drēzdenē.
+
[[Barons|baroni]] un [[Grāfs|grāfi]] '''Medemi''' (vc. ''von Medem''), literatūrā dažkārt arī '''Mēdemi''' - sena [[Livonija]]s [[bruņniecība]]s dzimta, pirmssākumos it kā cēlusies Braunšveigas apkaimes (kur 1240. gadā avotos parādās Oberth (Albert) de Medehem). Saistībā [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeni]] un [[Livonija|Livoniju]] Medemi minēti kopš XIV gs., kad te parādās Ordeņa vasaļi Klauss fon Medems (1462.), Johans fon Medems no Vilces (''Johann von Mehdem auf Wilzen'') u.c. 1620. gadā dzimta iekļauta Kurzemes bruņniecības matriukulā. XVII gs. Baltijas reģionā sastopamas divas brīvkungu Medemu dzimtas līnijas, kas vairāk bijušas saistītas ar Prūsiju nekā ar Baltijas zemēm: kā vienas baronu līnijas aizsācējs minēts kāds Johanns fon Medems (''Johann Freiherr von Medem''), bet otra dzimta sākusies ar Eberhardu fon Medemu (''Eberhard Freiherr von Medem''), kura pēcteči kādu laiku mituši arī Kurzemē, bet no XVIII gs. šie baroni Medemi mita Prūsijā. Ar Baltijas grāfu dzimtu šīm ģimenēm, šķiet, nav bijusi saistība.  
 +
 
 +
XVIII gs. grāfa Johana Frīdriha Medema (1722.–1785.) abu dēlu - pusbrāļu Kristofa Ditriha Georga (1721.-1782.) un Johana Fridriha (1722.-1785.) - pēcteči sadalījās divās atsevišķās līnijās (1779. gadā Johans Fridrihs saņēma Sv. Romas impērijas grāfa titulu, aizsākot grāfu Medemu līniju). Pēdējais dzimtas pārstāvis Latvijā bija grāfs Pauls Medems, kurš 1919. gadā emigrēja uz Vāciju, kur līdz mūža galam 1939. gadā dzīvoja Drēzdenē.
  
 
Skat. arī: [[Medems Ernsts Johans Aleksandrs fon|Ernsts Johans Aleksandrs fon Medems]], [[Medems Johans Fridrihs fon|Johans Fridrihs fon Medems]], [[Medems Karls Johans Fridrihs fon|Karls Johans Fridrihs fon Medems]], [[Medems Kristofs Johans Fridrihs fon|Kristofs Johans Fridrihs fon Medems]]
 
Skat. arī: [[Medems Ernsts Johans Aleksandrs fon|Ernsts Johans Aleksandrs fon Medems]], [[Medems Johans Fridrihs fon|Johans Fridrihs fon Medems]], [[Medems Karls Johans Fridrihs fon|Karls Johans Fridrihs fon Medems]], [[Medems Kristofs Johans Fridrihs fon|Kristofs Johans Fridrihs fon Medems]]
10. rindiņa: 12. rindiņa:
  
 
* [http://devicks.com/ The Tobin Family Genealogy website]
 
* [http://devicks.com/ The Tobin Family Genealogy website]
 +
----
 +
* [http://www.proza.ru/2013/01/13/1568 Евгений Голубев. Род фон Медем.]
  
 
[[Kategorija:Dzimtas un dinastijas]]
 
[[Kategorija:Dzimtas un dinastijas]]

Versija, kas saglabāta 2013. gada 29. augusts, plkst. 15.25

baroni
grāfi

baroni un grāfi Medemi (vc. von Medem), literatūrā dažkārt arī Mēdemi - sena Livonijas bruņniecības dzimta, pirmssākumos it kā cēlusies Braunšveigas apkaimes (kur 1240. gadā avotos parādās Oberth (Albert) de Medehem). Saistībā Livonijas ordeni un Livoniju Medemi minēti kopš XIV gs., kad te parādās Ordeņa vasaļi Klauss fon Medems (1462.), Johans fon Medems no Vilces (Johann von Mehdem auf Wilzen) u.c. 1620. gadā dzimta iekļauta Kurzemes bruņniecības matriukulā. XVII gs. Baltijas reģionā sastopamas divas brīvkungu Medemu dzimtas līnijas, kas vairāk bijušas saistītas ar Prūsiju nekā ar Baltijas zemēm: kā vienas baronu līnijas aizsācējs minēts kāds Johanns fon Medems (Johann Freiherr von Medem), bet otra dzimta sākusies ar Eberhardu fon Medemu (Eberhard Freiherr von Medem), kura pēcteči kādu laiku mituši arī Kurzemē, bet no XVIII gs. šie baroni Medemi mita Prūsijā. Ar Baltijas grāfu dzimtu šīm ģimenēm, šķiet, nav bijusi saistība.

XVIII gs. grāfa Johana Frīdriha Medema (1722.–1785.) abu dēlu - pusbrāļu Kristofa Ditriha Georga (1721.-1782.) un Johana Fridriha (1722.-1785.) - pēcteči sadalījās divās atsevišķās līnijās (1779. gadā Johans Fridrihs saņēma Sv. Romas impērijas grāfa titulu, aizsākot grāfu Medemu līniju). Pēdējais dzimtas pārstāvis Latvijā bija grāfs Pauls Medems, kurš 1919. gadā emigrēja uz Vāciju, kur līdz mūža galam 1939. gadā dzīvoja Drēzdenē.

Skat. arī: Ernsts Johans Aleksandrs fon Medems, Johans Fridrihs fon Medems, Karls Johans Fridrihs fon Medems, Kristofs Johans Fridrihs fon Medems

Literatūra par šo tēmu

Resursi internetā par šo tēmu