Atšķirības starp "Medemi" versijām
m |
m |
||
| 7. rindiņa: | 7. rindiņa: | ||
XVIII gs. Johana Frīdriha Medema (1722.–1785.) abu dēlu - pusbrāļu Kristofa Ditriha Georga (1721.-1782.) un Johana Fridriha (1722.-1785.) - pēcteči sadalījās divās atsevišķās līnijās (1779. gadā Johans Fridrihs saņēma Sv. Romas impērijas valstsgrāfa titulu, aizsākot grāfu Medemu līniju). Pēdējais dzimtas pārstāvis Latvijā bija grāfs Pauls Medems, kurš 1919. gadā emigrēja uz Vāciju. | XVIII gs. Johana Frīdriha Medema (1722.–1785.) abu dēlu - pusbrāļu Kristofa Ditriha Georga (1721.-1782.) un Johana Fridriha (1722.-1785.) - pēcteči sadalījās divās atsevišķās līnijās (1779. gadā Johans Fridrihs saņēma Sv. Romas impērijas valstsgrāfa titulu, aizsākot grāfu Medemu līniju). Pēdējais dzimtas pārstāvis Latvijā bija grāfs Pauls Medems, kurš 1919. gadā emigrēja uz Vāciju. | ||
| − | No zināmākajiem dzimtas pārstāvjeim minami: Kurzemes bruņniecības pilnvarotais, visu augstāko Krievijas impērijas ordeņu kavalieris grāfs Karls Madems (''Karl Jochann Friedrich Medem'', 1762-1827), hercogiene [[Bīrona_Anna_Šarlote_Doroteja_fon|Doroteja Mēdema]] (''Anna Charlotte Dorothea von Biron, geb. Medem'', 1761.-1821), rakstniece Elizabete Šarlote Konstance Medema. | + | No zināmākajiem dzimtas pārstāvjeim minami: Piltenes [[landrāts]] Eberhards Kristofers fon Medems (''Eberhard Christopher von Medem''); Kurzemes bruņniecības pilnvarotais, visu augstāko Krievijas impērijas ordeņu kavalieris grāfs Karls Madems (''Karl Jochann Friedrich Medem'', 1762-1827), hercogiene [[Bīrona_Anna_Šarlote_Doroteja_fon|Doroteja Mēdema]] (''Anna Charlotte Dorothea von Biron, geb. Medem'', 1761.-1821), rakstniece Elizabete Šarlote Konstance Medema. |
| − | Mūsdienu Latvijas teritorijā dzimtas valdījumā dažādos laika posmos bijušas Piena muiža (''Berghof'', no 1920. gada Kalnamuiža, 1855-1920), Lielbērzes, Lielbērķenes (?-1694), Bērzbeķes, Jaunauces (1804-1827), Vecauces (?-1920), Lielauces muiža (''Groß-Autz''), Durbes, Remtes, Viesātu, Kapeļu, Vilces, Blankenfeldes (1426-?), Elejas (1753-1920), Kauguru u.c. [[muiža]]s. | + | Mūsdienu Latvijas teritorijā dzimtas valdījumā dažādos laika posmos bijušas Piena muiža (''Berghof'', no 1920. gada Kalnamuiža, 1855-1920), Lielbērzes, Lielbērķenes (?-1694), Bērzbeķes, Jaunauces (''Neu-Autz'', 1804-1827), Vecauces (?-1920), Lielauces muiža (''Groß-Autz''), Durbes, Remtes, Viesātu, Kapeļu, Vilces, Blankenfeldes (''Blankenfeld'', 1426-?), Zantes (1791-1881), Vecžagares, Elejas (1753-1920), Kauguru, Šlokenbekas u.c. [[muiža]]s. |
Skat. arī: [[Medems Ernsts Johans Aleksandrs fon|Ernsts Johans Aleksandrs fon Medems]], [[Medems Johans Fridrihs fon|Johans Fridrihs fon Medems]], [[Medems Karls Johans Fridrihs fon|Karls Johans Fridrihs fon Medems]], [[Medems Kristofs Johans Fridrihs fon|Kristofs Johans Fridrihs fon Medems]] | Skat. arī: [[Medems Ernsts Johans Aleksandrs fon|Ernsts Johans Aleksandrs fon Medems]], [[Medems Johans Fridrihs fon|Johans Fridrihs fon Medems]], [[Medems Karls Johans Fridrihs fon|Karls Johans Fridrihs fon Medems]], [[Medems Kristofs Johans Fridrihs fon|Kristofs Johans Fridrihs fon Medems]] | ||
Versija, kas saglabāta 2015. gada 17. oktobris, plkst. 08.16
baroni un grāfi Medemi (vc. von Medem), literatūrā dažkārt arī Mēdemi - sena Livonijas vācbaltiešu bruņniecības dzimta, pirmssākumos it kā cēlusies Braunšveigas apkaimes (kur 1240. gadā avotos parādās Oberth (Albert) de Medehem). Saistībā Livonijas ordeni un Livoniju Medemi minēti kopš XIV gs., kad te parādās Ordeņa vasaļi Klauss fon Medems (1462.), Johans fon Medems no Vilces (Johann von Mehdem auf Wilzen) u.c. 1620. gadā dzimta iekļauta Kurzemes bruņniecības matrikulā.
XVII gs. Baltijas reģionā sastopamas divas brīvkungu Medemu dzimtas līnijas, kas vairāk bijušas saistītas ar Prūsiju nekā ar Baltijas zemēm: kā vienas baronu līnijas aizsācējs minēts kāds Johanns fon Medems (Johann Freiherr von Medem), bet otra dzimta sākusies ar Eberhardu fon Medemu (Eberhard Freiherr von Medem), kura pēcteči kādu laiku mituši arī Kurzemē, bet no XVIII gs. šie baroni Medemi mita Prūsijā. Ar Baltijas grāfu dzimtu šīm ģimenēm, šķiet, nav bijusi saistība.
XVIII gs. Johana Frīdriha Medema (1722.–1785.) abu dēlu - pusbrāļu Kristofa Ditriha Georga (1721.-1782.) un Johana Fridriha (1722.-1785.) - pēcteči sadalījās divās atsevišķās līnijās (1779. gadā Johans Fridrihs saņēma Sv. Romas impērijas valstsgrāfa titulu, aizsākot grāfu Medemu līniju). Pēdējais dzimtas pārstāvis Latvijā bija grāfs Pauls Medems, kurš 1919. gadā emigrēja uz Vāciju.
No zināmākajiem dzimtas pārstāvjeim minami: Piltenes landrāts Eberhards Kristofers fon Medems (Eberhard Christopher von Medem); Kurzemes bruņniecības pilnvarotais, visu augstāko Krievijas impērijas ordeņu kavalieris grāfs Karls Madems (Karl Jochann Friedrich Medem, 1762-1827), hercogiene Doroteja Mēdema (Anna Charlotte Dorothea von Biron, geb. Medem, 1761.-1821), rakstniece Elizabete Šarlote Konstance Medema.
Mūsdienu Latvijas teritorijā dzimtas valdījumā dažādos laika posmos bijušas Piena muiža (Berghof, no 1920. gada Kalnamuiža, 1855-1920), Lielbērzes, Lielbērķenes (?-1694), Bērzbeķes, Jaunauces (Neu-Autz, 1804-1827), Vecauces (?-1920), Lielauces muiža (Groß-Autz), Durbes, Remtes, Viesātu, Kapeļu, Vilces, Blankenfeldes (Blankenfeld, 1426-?), Zantes (1791-1881), Vecžagares, Elejas (1753-1920), Kauguru, Šlokenbekas u.c. muižas.
Skat. arī: Ernsts Johans Aleksandrs fon Medems, Johans Fridrihs fon Medems, Karls Johans Fridrihs fon Medems, Kristofs Johans Fridrihs fon Medems
Literatūra par šo tēmu
- Volkova Vivanta. Kā ēstu barons Medems. // Mājas viesis. 25.04.2008
